Реферат
Предпринимательство и право
Экономика
Spānijas ekonomiskā attīstība no 1920.gada līdz 1929.gadam-
Spānijas ekonomiskā attīstība no 1920.gada līdz 1929.gadam
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Politiskie un ekonomiskie notikumi Spānijā pirms Pilsoņu kara | 4 |
1.1. | ģenerālis Primo de Rivjera | 4 |
1.2. | Nodokļu reformas | 5 |
2. | Pilsoņu karš | 6 |
2.1. | Pilsoņu kara sekas | 7 |
3. | Spānijas ekonomika un tās nozares | 7 |
3.1. | Lauksaimniecība | 9 |
3.2. | Rūpniecība | 9 |
3.3. | Mežsaimniecība | 10 |
3.4. | Eksports | 11 |
3.5. | Tirdzniecība | 11 |
3.6. | Zvejniecība | 12 |
3.7. | Bezdarbs | 12 |
4. | Banku sistēma | 13 |
5. | Spānijas politiskā vēsture otrās republikas laikā(1931-1939) | 14 |
Izmantotā literatūra | 16 |
5. Spānijas politiskā vēsture otrās republikas laikā
(1931-1939)
Nākamajos piecos gados aizvien biežāk valsts vara svārstījās starp labējiem un kreisajiem politiskajiem spēkiem. Pirmajos divos gados, kad pie varas nāca kreisā partija, valsts valdīšanā notika krasas pārmaiņas. Tomēr tas neturpinājās ilgi, jo varu uz diviem gadiem ieguva labējā partija. Pēc labējiem sekoja sešu mēnešu periods, kad valdīja „Populārā Fronte”.
Sākotnējā valdība sastāvēja no kreisajiem-republikāņiem, labējiem-republikāņiem un sociālistiem. Lai vadītu šo jaukto valdību, par nākamo premjerministru tika izvēlēts jurists Niceto Alcalá Zamora. Jau viņa trīs mēnešu valīšanas laikā karaliskais karogs tika nomainīts, tika sacerēta jauna valsts himna un nosauktas nozīmīgas valsts ēkas, kā arī tika iedoti nosaukumi galvenajām ielām. Lai gan šis periods tika nosaukts kā „medus mēnesis”, tam sekoja nemieru viesuļi, jo anarhisti aktīvi pauda savu politisko nostāju – tika dedzinātas baznīcas un visā valstī plosījās laupīšanas vilnis. 1931.gada jūnija vēlēšanas parādīja, ka sociālisti bija vispopulārāka partija no daudzveidīgā 27 partiju klāsta. 14. jūlijā 123 juristi, 41 ārsti, 65 profesori un 24 strādnieki izveidoja pirmo demokrātisko Republikāņu Parlamentu. Sociālistu līderis bija Largo Caballera, viņa tuvākie konkurenti bija radikāļi un Republikas Aktīvistu partija. Pirmais svarīgais solis bija izveidot jaunu konstitūciju, kura nekavējoties izveidoja barjeras starp atšķirīgajām partijām. Konstitūcijas 26. pants noteica to, ka Spānija vairs nebija katolistiska, un tika aizliegts mācīt reliģiju jebkurā formā. Jauni likuma aspekti tika ieviesti pēc laika, kas aizliedza reliģisko procesiju un baznīcas zvana zvanīšanu.
Jaunās konstitūcijas dažādie reglamenti veiksmīgi sadalīja valsti divās daļās – viena daļa uzskatīja jaunos likumus par „pārāk jauniem”, bet otra daļa uzskatīja tos par „nepietiekoši jauniem”. Atbalsts šiem likumiem plūda no daudzām republikas daļām, kā, piemēram, no nabadzīgajiem Andalūzijas zemniekiem, kuriem tika teikts, ka svarīgākais ir piedalīties īpašumu atsavināšanā, kopējā labuma vārdā.
1930.gadā apmēram 1% zemes īpašnieki kontrolēja 42% no visas Andalūzijas kopējās zemes. Turpmāko divu gadu laikā 12 000 trūcīgo ģimeņu saņēma zemi savā īpašumā, bet negatīvais aspekts bija tāds, ka visa apstrādātā zeme samazinājās par 750 000 akriem.
Katalonija piedzīvoja jaunas valdības izveidi un tās valdīšanu, valsts nonāca pastāvības ērā un tika ievēlēts jauns prezidents, tika izveidots jauns karogs, jauns parlaments un jauna nodokļu sistēma. Jau 1932.gada vasarā tika plānota sacelšanās pret jauno valdību, bet tā izgāzās nemaz nesākusies. Valsti pāršalca noziedzības vilnis pārsvarā ikvienā valsts reģionā, paralēli notika ekonomiskā lejupslīde un lielās depresijas sekas varēja izjust aizvien biežāk. Jau 1933. gada beigās bezdarbnieku skaits jau bija sasniedzis 600 000 no kopējā iedzīvotāju skaita.
…
Spānijas ekonomiskā attīstība no 1920.gada līdz 1929.gadam. Spānija ir konstitucionāla monarhija ar mantojumā nododamu troni un divpalātu parlamentu jeb Cortes. Valsts iedalīta 17 autonomos apgabalos (reģionos), katram no tiem ir sava ievēlēta pārvalde. Katalonijā, Basku zemē un Galīsijā reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai, kas ir valsts valoda. No 1833. līdz 1939. gadam Spānijā gandrīz vienmēr bijusi parlamentāra sistēma ar pastāvošo konstitūciju, izņemot pirmās republikas(1873–1874) laika posmu,otrās republikas (1931–1936) periodu un spāņu pilsoņkaru (1936–1939), kad tā ir bijusi monarhija.
- Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.-1920.gadā
- Militārās izglītības nozīme Latvijas attīstībā no 1920. līdz 1940.gadam
- Spānijas ekonomiskā attīstība no 1920.gada līdz 1929.gadam
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Latvijas Republikas Banku sistēma (pēc 90.gada)
Реферат для университета18
-
Rūpniecības attīstība no 1914. līdz 1945.gadam
Реферат для университета10
-
Uzņēmuma gada pārskata sastādīšanas pamatprincipi
Реферат для университета29
Оцененный! -
Uzņēmuma "Randoms Plus" gada pārskata sastādīšana un tā novērtēšana
Реферат для университета35
-
Lietu tiesību salīdzinājums Francijas 1804.gada civilkodeksā un Vācijas 1900.gada civillikumā
Реферат для университета4
Оцененный!