Spānija - parlamentārā monarhija. Konstitūcija pieņemta 1978. gada decembrī.
Valsts galva – karalis Huans Karloss I (Burbonu dinastija), īsteno augstāko valsts pārstāvniecību starptautiskajās attiecībās, ir noteicošā balss valsts bruņoto spēku jautājumā. Karaļa tiesības ir stingri reglamentētas Konstitūcijā.
Valdība – augstākais izpildīšanas orgāns, kas pārvalda un īsteno valsts ārpolitiku un iekšpolitiku. Valdības priekšsēdētājs – Hosē Marija Asnars.
Ģenerālie parlamenti īsteno likumdošanas varu, kontrolē valsts darbību. Sastāv no Senates (256 deputāti) un deputātu Kongresa (350 deputāti). Sastāvs tiek ievēlēts uz 4 gadiem.
Valsts sadalīta 17 autonomās partijās, kurām ir savi parlamenti un valdība un kurām ir lielas tiesības kultūras, veselības, ekonomikas un izglītības jomās.
Parlaments
Parlaments sastāv no deputātu Kongresa un Senates. Deputātu Kongresam atšķirībā no Senates ir tiesības atbalstīt vai noraidīt karaļa piedāvāto kandidatūru valsts priekšēdētāja postenī, apstiprināt valsts programmu un kontrolēt valdības darbību, izrādīt valdībai atbalstu vai arī neuzticību, tādā veidā piespiežot aiziet no posteņa. Senatei ir tiesības ieviest pielikumus vai labojumus likumdošanā, kurus vēlāk būs atkārtoti jāpārskata deputātu Kongresam.
Politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas.
Spānijā oficiāli ir reģistrētasvairāk nekā 500 politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas. Svarīgākās ir:
Tautas partija (izveidota 1976.gadā), pieskaitāmi vairāk nekā 500 000 locekļu.
Spāņu socialistiskā darba partija (1879.gads) – vecākā partija Spānijā, pieskiatāmi 213 000 locekļu.
Spānijas komunisktiskā partija (1920.gads), pieskaitāmi ap 90 000 locekļu.
Kreiso apvienotā koalīcija (1986.gads)
Darba komisijas arodbiedrības konfederācija (1978.gads) – pieskiatāmi vairāk par 1 miljonu cilvēku.
Kopīgā strādnieku biedrība (1888.gads) – pieskiatāmi 700 000 cilvēku.
Uzņēmumu organizāciju spāņu konfederācija (1977.gads).
Spānijas valdība no 2000. gada 28. aprīļa:
Valsts priekšsēdētājs – Hosē Marija Asnars.
1.vice premjers un prezidijas ministrs – Marianno Rahojs.
2.vice premjers un ekonomikas ministrs – Rodrigo Rato.
Ārzemju lietu ministrs – Žozep Pike.
Justīciju ministrs – Anhelj Asebes.
Drošības ministrs – Federiko Triljo.
Iekšlietu ministrs – Haijme Major Oreha.
Finansu ministrs – Kristobal Montorro.
Izglītības, kultūras un sporta ministrs – Pilar delj Kastiljo.
Darba ministrs – Huans Karloss Aparisio.
Attīstības ministrs – Fransisko Aljvares Kaskoss.
Zinātnes un tehnoloģijas ministrs – Anna Birules.
Lauksaimniecības ministrs – Migels Arias Kanjete.
Valsts administrācijas ministrs – Hesus Posada.
Veselības ministrs – Celija Viljalobos.
Dabas aizsardzības ministrs – Haume Matas.
Ministrs bez portfeļa, preses sekretārs – Pio Kabaniljas.
…
