Spānijas uzplaukums un panīkums 16.gadsimtā

Spānijas rašanās
Pirmās rakstiskas liecības par Pirenejas pussalas iedzīvotājiem pieder antīkiem autoriem, kuri ziņo par dzīvojušajiem tajās teritorijās I gadsimtā pirms mūsu ēras ibēru ciltis.
Tieši ibērus uzskaita par pussalas aborigēniem. Ibēri nodarbojās galvenokārt ar zemkopību, govkopību un medībām, kā arī izgatavoja metāliskus rīkus no vara un bronzas.
Ziemeļos un Rietumos dzīvoja ķeltu ciltis, Pireneju kalnos dzīvoja basku ciltis.
Pēc tam uz pussalu izcēlās grieķi, bet tie nodibināja tikai divas kolonijas ziemeļaustrumu piekrastēs.
IX pirms mūsu ēras feniķieši nodibināja savējo pirmo koloniju, kas bija nozīmīgs ieguldījums ibēriešu kultūrā.
Feniķieši eļļu un vīnu mainīja pret sudrabu, tai pašā laikā tie nesa ļaudīm reliģiozas idejas, metāla apstrādāšanas mākslu un rakstību.
VI gadsimtā pirms mūsu ēras koloniju daudzums ievērojami samazinājās, pārpalikušas apmetnes aizņēma teritorijas pie Karfagena, kas bija pats varenākais no feniķiešu apmetnēm uz rietumu Vidusjūras piekrastes.…