Eiropas savienibas valstu statuss - Spānija labi iederas Eiropas savienības valstu kategorijai. Kopš 1970.gada Spānija atrodas Ilgstošā pārejā no autoritārisma uz demokrātiju, no valstiski regulētas uz liberāli ekonomisku valsti, no perifēriskas , nabadzīgas Eiropas kopienas kandidējoša valsts uz pilnvērtīgu un stabilu Eiropas savienības dalībvalsti. Lielākais izaicinājums Spānijas valdībai un makroekonomikai bija dalība Eiropas Monetārajā savienībā, kas veiksmīgi tika atrisināta.
Spānija daudz iespaidojās vēsturisko kolīziju dēļ, kas tiešā un netiešā veidā vienmēr ietekmēja valsts ekonomiku un tās tālāko augšupeju.
Ir trīs iemesli, kas Spāniju šobrīd spilgti izceļ uz citu Eiropas valstu fona:
1) Spānijas reģionu diversifikācijas pieredze. Spānija par solidāru valsti kļuva piecpadsmitajā gadsimtā, kad tika padzīti pēdējie mauru valdnieki, kas Spānijā valdīja ap 700 gadu. Spānijas karaliste atradās ļoti tālu no apvienotas valsts ideāla, jo daudzos reģionos bija sava makrovalstiska valstiskā pieredze, sava valoda, atšķirīgs ekonomiskās attīstības līmenis. Šāda situācija valstij sastopama arī mūsdienās. Spānijai ir septiņpadsmit reģionu, no kuriem ir bagātā un modernā Katalonija, industriālā Basku zeme, agrārā Andalūzija, nabadzīgā Estremadura un eksotiskās Kanāriju salas.
2) Spānijas kultūrvēsturiskās saites ar Latīņamerikas valstīm. Spānija piecpadsmitajā gadsimtā, Kolumba un viņa pēcteču iekarojumu iespaidā, kas risinājās tagadējā Dienvidamerikas kontinentā, pāris gadu desmitos no kolonizētas valsts pārtapa par koloniālu lielvalsti. Taču pēc vairākiem gadiem Spānija zaudēja kolonijas, jo trūka tā mūsdienās sauktā laba menedžmenta, lai šīs bagātības lietderīgi izmantotu un noturētu statusu. Līdz ar to rūpnieciskā attīstība bija stipri novēlota un valstī sākās vispārēja krīzē.
…
