1.Ieskats vēsturē
Atskatīsimies diezgan senā pagātnē uz to, kas un kā dzīvoja teritorijās, kuras šobrīd pazīstam kā Meksiku un Venecuēlu.
Teritorijā, kurā šobrīd mīt meksikāņi, kādreiz dzīvoja maiji un acteki – klejotājtauta, kas 13. gadsimtā ieradās Mehiko ielejā. Par dzīvesvietu viņi izvēlējās divas purvainās Teskoko ezera dienvidu salas. Acteku zemkopji veidoja činampas – no purvāja ar groziem sanesa zemi un izveidoja auglīgus zemes uzbērumus. Šie mākslīgie lauki tika aizsargāti ar koku stādījumiem. Acteki un viņu dzīvesveids strauji attīstījās un 14. gadsimta 20. gados viņi vienā no salām sāka celt pilsētu Tenočtitlanu. Tās teritorija tika sadalīta četros kvartālos, no kuriem katrai dzimtai bija paredzēts savs. Pirmais valdnieks – priesteris Tenočtitlanā bija Tenois, kas, domājams, miris ap 1370. gadu. Drošības apsvērumu dēļ, acteki biedrojās ar citu, kareivīgi noskaņoto cilšu vadoņiem. Pamazām Tenočtitlana izauga par tik lielu galvaspilsētu, ka tās iedzīvotāju skaits sasniedza 250 tūkstošus.
Pierādot, ka acteki nebūt nebija mazattīstīti iezemieši, vēlos minēt konkrētu piemēru – acteku kalendāra akmeni. Viņu zemkopjiem vajadzēja zināt sējas un pļaujas laiku. Gada 365 dienas acteki bija sadalījuši 18 mēnešos, no kuriem katrā bija 20 dienas.
Līdz brīdim, kad arī Venecuēlas teritorijā ieradās spāņi, tās piekrastē un Orinoko upes krastos dzīvoja vairākas indiāņu ciltis ar izkoptu saimniecību, reliģiju un kultūru, taču ierodoties spāņu kolonizatoriem, tas viss tika sagrauts un gandrīz pilnībā izpostīts.
…
