Sparta jau no pastāvēšanas sākuma ir lielā mērā atšķīrusies no pārējām grieķu polisām un sabiedrībām savu paražu, militāro tradīciju, dzīves veida un pārvaldes modeļa dēļ. Spartieši bija izteikti cīnītāji- jau no bērnības viņus audzināja kā bezbailīgus, disciplinētus karavīrus. Varētu teikt, ka viņu politiskā domāšana bija centrēta uz karu, karavadību. Spartai līdzīga sabiedrības struktūra, audzināšanas metodes, tradīcijas un mentalitāte nebija sastopama nekur citur tās pastāvēšanas laikā. Šīs atšķirības un spartiešu politiskā sistēma noteikti ietekmēja arī grieķu-persiešu karu un tā attīstību, īpaši nozīmīga loma Spartas pārvaldē bija arī eforiem, kuriem bija plaša politiskā vara.
Par tematu ir pieejama salīdzinoši daudz informācija, tāpēc ka ir aprakstīts gan grieķu-persiešu karš, gan Spartas pārvaldes modelis. Par grieķu-persiešu kara attīstību un karadarbību visdetalizētāk var uzzināt no Hērodota darba “Historia”. Tieši no šī darba vislabāk arī var izsecināt par Spartas nozīmi šajā karā.
Šis temats ir aktuāls, tāpēc ka grieķu-persiešu karš atstāja lielu iespaidu uz grieķu polisu attīstību, un, kā jau tika minēts iepriekš, šai karā liela nozīme bija Spartai, ar savu atšķirīgo karamākslas tehniku, tradīcijām, mentalitāti. …