Secinājumi
Bērni šajās skolās ir īpaši, un darboties ar viņiem jāmāk, nav māksla bērnu ar savādākām vajadzībām iemest vispārizglītojošajās skolās un cerēt, kā viņš tur būs laimīgs. Tā visticamāk nebūs, jo viņu atstums, jo mūsu šī laika bērni ir tik nežēlīgi, arī agrāk bija, bet tagad, kad ir pieejams internets un visu ir iespējams nofotografēt un ievietot sociālajos tīklos. Viņi fotogrāfē un filmē bērnus un publicējot tos internetā par viņiem smejas. Un bieži lietas ko viņiem liek darīt viņi paši nemaz nesaprot, ka tas ir slikti. Un pret šiem bērniem ar savādāku domāšanu un uzvedību viņi var būt ļoti ļauni, tāpēc nevajag likvidēt un slēgt šīs speciālās izglītības iestādes, jo šeit tikai viņi var justies pilnvērtīgi un sabiedrībai vajadzīgi, jo šeit viņiem ir iespēja apgūt lielākoties praktiskās lietas, kas palīdzēs izdzīvot grūtajā un nežēlīgajā dzīvē.
Kā arī skolotāji atbildot uz jautājumiem saka – bērni šajās skolās jūtas droši, jo kad bērns mācās speciālā skolā, viņš ir līdzīgs starp līdzīgiem, kur pedagogs ar īpašām metodēm strādā vienā klasē līdz 15 bērniem, ar akcentu uz arodmācību, darbmācību, praktiskām lietām. Kad bērns atnāk uz speciālo skolu no vispārizglītojošās skolas un burtiski atplaukst, jo viņš spēj saprast, ko no viņa prasa, neviens viņu nelamā par sliņķi vai dumju. Bieži vien arī skolotāji atļaujas vispārizglītojošā skolā tādus izteicienus.
Liels pluss ir tas, ka šajās skolu klasēs ir mazs skolēnu skaits un skolotājs uzreiz pamana notiekošo. Viss ir pārredzams. Ja klasē ir 30 skolēni un skolā aptuveni 1500 bērnu, to ir grūti pamanīt un izkontrolēt.
…
