Nobeigums
Speciālās pedagoģijas attīstība Vācijā norisinājās cikliski. To ietekmēja notikumi visā pasaulē un pašā Vācijā arī, piemēram, Pirmais pasaules karš, arī Otrais pasaules karš, kā arī tas, ka Vācijā nodibināja fašistisko režīmu, kura ideoloģija bija pretrunā ar humānistu viedokli, ka bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem ir jāpalīdz.
Strauja speciālās pedagoģijas attīstība Vācijā notika 19. gadsimta otrajā pusē, kad sabiedrība bija gatava pieņemt un atzīt bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem nepieciešamību izglītot, audzināt, apmācīt.
Pakāpeniski speciālā pedagoģija Vācijā attīstījās, sākotnēji tikai izveidotas papildklases, kurās nesekmīgie bērni ar garīgās attīstības traucējumiem mācījās pēc stundām papildus, vēlāk šajās klasēs bērni mācījās nevis pēc stundām papildus, bet gan visu gadu ar iespējamību, ka viņš varētu atgriezieties parastajā klasē.
Tad sākot no 19. gadsimta 60. gadiem tika organizētas patstāvīgas palīgklases pārstājās skolās un atsevišķas skolas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šajā laikā arī tika nodibināta Atbalsta biedrība plānprātīgo bērnu audzināšanai.
Bērni ar dziļiem garīgās attīstības traucējumiem tika ievietoti patversmēs, kur viņiem mācīja elementārākas darbības, kuras nepieciešams sevis apkalpošanai.
Pēc pirmā pasaules kara sākās tādi kā juku laiki, kad palīgskolu raksturs mainījās, jo otrgadnieku skaits parastajās skolās pieauga un palīgskolās mācījās ne tikai bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, bet arī bērni, kuru nesekmība nebija saistīta ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī psihopāti un bezpajumtnieki. Šī iemelsa dēļ mācīšanās palīgskolās kļuva formālākas, un, lai gan intelekta līmenis šajās skolās paaugstinājās, tomēr cietēji bija bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, jo tieši viņu mācīšanai un audzināšanai tika pievērsta mazāka uzmanība.
Pēc Otrā pasaules kara izveidojās divas patstāvīgas valstis Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) un Vācijas Federatīvā Republika (VFR), tāpēc palīgskolu attīstība notika divos virzienos.
VDR notika izglītības sistēmas reformas, tās skāra arī bērnus ar speciālām vajadzībām un sāka attīstīties arī palīgskolas, sākās zinātniski pētnieciskais darbs speciālās pedagoģijas jomā un VDR defektologi par galveno uzdevumu šo bērnu audzināšanā un mācīšanā izvirzīja viņu sagatavošanu dzīvei.
Savukārt VFR speciālās pedagoģijas attīstība noritēja pavisam citādi, jo jēdziens plānprātība bija zaudējis savu nozīmi, tāpēc, ka VFR defektologu vidū nebija vienota viedokļa par šo jēdzienu, tas bija sajaucies ar vairākiem citiem jēdzieniem.
…
