Speciālās sinhronās elektriskās mašīnas

Ievads
Speciālas nozīmes sinhronās mašīnas pielieto tajās nozarēs, kur parastas konstrukcijas sinhronas mašīnas pielietošana nav lietderīga, vai nav iespējama. Speciālas nozīmes mašīnas atšķiras galvenokārt tikai ar rotora konstrukciju. Statora konstruktīvais izveidojums šiem dzinējiem ir tāds pats kā parastajiem sinhronajiem un asinhronajiem dzinējiem.
Tādas sinhronas mašīnas lieto dažādu mazas jaudas mehānismu piedziņai, kuriem nepieciešama nemainīga rotācijas frekvence. Dažādu rūpniecisko iekārtu, kā arī elektrisko sistēmu barošanai, kur nepieciešama paaugstinātas frekvences.
Mašīnām ir vienkārša konstrukcija, tie ir droši darbā un viegli apkalpojami.

1.Sinhronās mašīnas ar pastāvīgajiem magnētiem
Sinhronajām mašīnām ar pastāvīgajiem magnētiem nav ierosmes tinuma uz rotora, bet ierosmes magnētiskā plūsma radīta ar pastāvīgajiem magnētiem, kas novietoti uz rotora. Statoram ir parastā konstrukcija ar divfāžu vai trīsfāžu tinumiem. Šīm mašīnām ir vienkārša un droša konstrukcija, jo tām nav rotējošu tinumu un suku kontaktu. Pastāvīgos magnētus parasti pielieto nelielas un vidējas jaudas dzinējos un sinhronajos ģeneratoros, īpaši vēja enerģētiskajās iekārtās.
Sinhroniem magnetoelektriskiem dzinējiem visizplatītākie ir divi izpildījumi: ar radiālu pastāvīgo magnētu novietojumu un aksiālu pastāvīgo magnētu novietojumu.
Dzinējos ar radiālu magnētu novietojumu dobs šihtēts rotors ar īsslēgto palaišanas tinumu novietojas uz pastāvīgo magnētu poliem (1.1. att. (a)). Dobā cilindra iekšpusē starp poliem izveido spraugas, kas neļauj magnētu plūsmai noslēgties šajā cilindrā.
Dzinējos ar aksiālu magnētu novietojumu rotors ir salikts – vidū atrodas parasts īsslēgts tinums, bet galos diskveida pastāvīgie magnēti (1.1. att. (b)).
…