Secinājums
Strādājot ar audzēkņiem es esmu secinājis, ka katram piemīt kādas spējas. Kāds tās tikai ir atklājis, cits tās jau pielieto dzīvē. Taču neviens nebija tāds, par kuru varētu teikt, ka viņš nekam neder. Vienīgais dažiem bija slinkums, bet citiem motivācijas trūkums. Tomēr arī viņi gribēja atrast savas spējas un paradīt tās citiem. Piemēram, bija viens audzināmais, kurš nenāca uz stundām vai slinkoja stundās, taču bija lielisks fotogrāfs. Tas liecina, ka ne vienmēr es spēšu atklāt spējas savās lekcijās, bet tas nenozīmē, ka viņam vispār nav nekādu spēju. Būs kāda nozare, kurā viņš izpaudīsies pilnībā. Savā priekšmetā es vairāk spēju pārbaudīt tieši jauniešu iztēli, praktisko domāšanu, kā arī spēju praksē pielietot jauno vielu.
Domāju, ka tas vai audzēknis mēģināja mācību stundā laikā radoši veikt savus darbus lielā mērā ir saistīts ar viņa iepriekšējo pieredzi skolā un dzīvē. Varēju secināt, ka lielākā daļa ir spējīga uz jaunām idejām, parādīt savas prasmes un zināšanas, kas ir spilgts spēju apliecinājums. Daudzi savu spēju meklējumu ceļā ir lietišķāki, kas varbūt viņu dzīvi atvieglo, bet citi ir saistīti ar meklējumiem, kas ir radošs process.
Skolai ir jābūt tai vietai, kur jaunieši spētu izmantot vai atklāt savas spējas. Skolā apgūstot jaunus mācību priekšmetus, viņš var izvēlēties to, kas viņu interesē. Šajā brīdī skolotājiem ir jāpalīdz audzināmajam sevi realizēt.
…