Spektrs, varavīksne, pamatkrāsas, papildkrāsas

Kad prizma sadala baltu gaismu krāsās, tās vienmēr iznāk no prizmas vienā un tai pašā kārtībā: sarkanā krāsa- vienā galā un violetā- otrā galā. To sauc par spektru. Tas , kādas krāsas gaismu mēs redzam, ir atkarīgs no gaismas viļņa frekvences. Zilās gaismas frekvence ir lielāka nekā sarkanās gaismas frekvence. Vakuumā gaisma izplatās ar ātrumu 300 000 km/s. Gaismai izplatoties citā vidē, mainās tikai tās viļņa garums, bet ne frekvence.
Radio viļņu frekvences ir mazākas, līdz ar to viļņa garums ir lielāks, savukārt pretējā elektromagnētiskā spektra galā rentgenstaru un gamma staru viļņu garums ir mazāks. Elektromagnētisko viļņu spektru veido arī infrasarkanais un ultravioletais starojums, kā arī mikroviļņi.



Varavīksne.

Jau kopš seniem laikiem cilvēki ievērojuši, ka varavīksne vienmēr parādās saulei pretējā pusē un abus objektus vienlaikus redzēt nav iespējams. Kad saules gaisma atstarojas no lietus pilieniem, rodas varavīksne, kurā ir visas spektra krāsas.
Varavīksne ir ne vien neparasta un skaista dabas parādība, bet tā arī rāda, ka sliktais laiks beigsies. Tāpēc cilvēki jau izsenis uzskatījuši varavīksni par labā vēstnesi un piedēvējuši tai maģiskas īpašības. Agrāk cilvēki varavīksni uzskatīja par “dieva zīmi.” Tos, kas noliedza varavīksnes dievišķo izcelšanos vai arī mēģināja izzināt šās debesu parādības rašanās patiesos cēloņus, baznīcas kalpi vajāja un bargi sodīja. …