IEVADS
Pusaudžu vecums ir viens no sarežģītākajiem posmiem cilvēka dzīvē, jo šajā vecumā jāiemācās tikt galā gan ar fizioloģiskām, gan psiholoģiskām, gan sociālām pārmaiņām. Nereti pusaudži, netiekot galā ar šīm pārmaiņām, pārkāpj ne tikai morāles un uzvedības normas, bet jau rakstītus likumus un pastrādā pat noziegumus. Arī šodien, pusaudži sagādā ne mazums problēmu gan vecākiem, gan skolotājiem, gan citiem līdzcilvēkiem, tāpēc vēlamies izstrādāt modeli kā sociālais pedagogs varētu strādāt ar pusaudžiem pielietojot, mūsuprāt, ļoti efektīvu metodi- Spēļu terapiju.
Gan skolā, gan ģimenē arvien vairāk rodas problēmas ar pusaudžu uzvedību. Daudzi ir nesavaldīgi, pārlieku aktīvi, dažkārt pat nomākti un apātiski. Šajā vecumā pusaudzim raksturīga ir vēlme izcelties uz pārējo fona. Šī vēlme var izpausties dažādos veidos, ne vienmēr pozitīvos. Skolā strādā tikai viens sociālais pedagogs un viņam ir grūti izsekot katru bērnu individuāli un arī ģimenē nereti vecākiem nav pietiekami daudz laika, lai izrunātos ar bērnu un nodarbotos ar to, tā rezultātā jau agrā vecumā bērnam veidojas dažādas saskarsmes un uzvedības problēmas. Rodas arī dažādas konfliktsituācijas starp pašiem vienaudžiem, skolēniem un skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Vēl pusaudžu vidū pastāv tādas problēmas kā vardarbība, dažādas atkarības, neattaisnoti skolu kavējumi, grūtības mācībās, trūkst motivācijas, adaptācijas problēmas un citas. Tās vēlāk ir grūti labot, bet, mūsuprāt, tās ir iespējams labot, sociālajam pedagogam savā darbā izmantojot spēļu terapijas metodes. Šobrīd gan nav izstrādāts konkrēts modelis kā sociālajam pedagogam to pielietot praksē.
Pašlaik sabiedriskās un ekonomiskās pārmaiņas valstī nereti izraisa krīzes ģimenēs un ļoti izteikti skar bērnus. Tas nozīmē, ka šobrīd mācīt veiksmīgas socializācijas, problēmrisināšanas un savstarpējās saskarsmes prasmes skolēniem ir ļoti svarīgs sociālā pedagoga darba virziens. Sociālpedagoģiskajam darbam jābūt regulāram, pārdomātam, izplānotam un mērķtiecīgam. Palīdzot bērniem apgūt problēmrisināšanas prasmes, spēju atrast alternatīvus risinājumus personisko grūtību pārvarēšanā, sociālajam pedagogam jārosina un jāpiedāvā iespējas veiksmīgai dzīves pieredzei.[27]
Izpētot dažādus literatūras avotus varam secināt, ka Spēļu terapija palīdzētu novērst problēmas, tiktu izzinātas pusaudžu vēlmes un vajadzības, palīdzētu izprast pusaudzi, viņa iekšējo pasauli, uzturēt kontaktus ar pusaudzi, atjaunot pareizas attiecības starp vecāku un bērnu, nodibināt savstarpējo uzticību. Iegūtās zināšanas un pamatprincipi, pamazām pārietu ikdienas dzīvē, sadzīvē un attiecībās ar līdzcilvēkiem.
Pētījuma problēmas definējums
Pusaudžu vecumposmam raksturīgo personības īpatnību rezultātā rodas dažādas problēmas, kuras iespējams risināt skolu sociālajiem pedagogiem savā darbā pielietojot Spēļu terapijas metodes, bet nav izstrādāts modelis kā to darīt.
Pētījuma mērķis
Izpētīt un analizēt spēļu terapijas metodes, un pusaudžu problēmas, un izstrādāt modeli spēļu terapijas pielietošanai sociālā pedagoga darba praksē.
Pētījuma objekts - Sociālā pedagoga darbs ar pusaudžiem
Pētījuma priekšmets - Spēļu terapijas metožu pielietošana sociālā pedagoga darbā.
Galvenie pētījuma jautājumi
1. Vai sociālais pedagogs savā darba praksē pielieto spēļu terapijas metodes?
2. Kāda ir specifika sociālā pedagoga darbā ar pusaudžiem?
3. Kādas ir galvenās pusaudžu problēmas?
4. Kā spēļu terapijas metodes palīdzētu risināt pusaudžu problēmas?
5. Kā varētu attīstīt spēļu terapijas metožu pielietošanu sociālā pedagoga darbā?
…
