Sporta skolas treneru un audzēkņu savstarpējās attiecības.
Kā uzskata I. Jurgena bērna un vides mijiedarbības centrā atrodas bērns kā personība kopveselumā (kognitīvais, emocionālais, sociālais, morālais aspekts un motīvs, vajadzību interešu attīstības iespējas). Bērns dzīvo mikrovidē- ģimenē, bērnudārzā, skolā- tā ir mācīšanās vide, ko veido cilvēki, ietas, daba, fiziskā vide, audzināšanas līdzekļi. Bērns, darbojoties šajā vidē, pats sevi motivē darbībai. Pedagogs ir vides daļa ar savu vērtību sistēmu, kā arī vidutājs mikrovides un makrovides materiālās un garīgās kultūras iedzīvināšanā. Viņš ir palīgs un pastiprinātājs bērna vērtību veidošanas procesā. Bērns saņem no vides attīstībai nepieciešamo informāciju, bet bērna paša darbība ir šīs informācijas pārstrādes līdzeklis. (I. Jurgena;15)
Pedagoģiskā procesa neatņemam sastāvdaļa ir audzinātāja un audzināmā: skolotāja un skolēna, vecāku un bērna, vecāko klašu skolēna un pusaudža savstarpējās attiecības. skolas pedagoģiskajā procesā skolēnam audzinošās attiecības kļūst par orientācijas līdzekli mācībās. Tādēļ skolas dzīves atmosfēra, ko raksturo savstarpējas uzticības audzinošās attiecības, ir pedagoģiskā procesa pamatīpašība, tā nemainīga un atšķirīga pazīme. Uzticēšanās audzinātājiem, īpaši vecākiem un skolotājiem, virza skolēnu personības attīstību. Savukārt baiļu izraisītās neuzticēšanās gadījumā un savstarpējo attiecību pārejošā rakstura dēļ tiek ierobežota dabas doto individuālo un socializācijas iespēju attīstība skolēnos. [Maslo I. 1995]
Skolotāja un skolnieka saskarsme ir cieši saistīta ar vidi, kurā viņi dzīvo, strādā un mācās, kādās cilvēciskajās attiecībās viņi ir. A. Lasmane apkopojot viedokļus par identitātes veidošanās nosacījumiem skolēna un skolotāja saskarsmē uzsver būtiskus jautājumus. Atbilžu meklēšana varētu būt ceļš uz identitātes veidošanās nosacījumu atklāšanu. …