Ievads
Sports ir katras sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa. Nodarbojoties ar sportu, cilvēks garīgi atpūšas un pilnveido sevi fiziski, kas nav mazsvarīgi, lai pilnvērtīgi realizētu sevi ikdienā, bet mērķtiecīga nodarbošanās ar kādu sporta veidu paver ceļu arī uz lieliem panākumiem. Īpaši liela loma valsts mērogā ir bērnu un jauniešu agrīnai pievēršanai fiziskām aktivitātēm, sportam, lai mums izaugtu stipra, fiziski un garīgi vesela jaunā paaudze.
Ne mazāk svarīga bērna sportam ir audzinošā un rakstura veidojošā loma. Sporta nodarbības un sacensības sniedz ne tikai prieku un gandarījumu, bet arī caur grūtībām un neveiksmēm norūda raksturu visai turpmākai dzīvei. Kolektīvi sporta pasākumi rada kopības sajūtu, neskatoties uz etniskām, reliģiskām un citām atšķirībām, iemāca no mazotnes bērnus izprast un cienīt citus. Tas viss gan ir sasniedzams tikai tad, ja ar bērniem strādā kvalificēti, pieredzējuši sporta pedagogi.
Bērnu masveida iesaistīšanai sportā ir ļoti svarīgs sociālais aspekts. Veidojas noteikts dzīves veids – sistemātiski treniņi, piedalīšanās sacensībās, kopēji braucieni un pasākumi ar saviem kluba biedriem, kas kļūst kā vairogs, kas pasargā bērnus no ielu kaitīgās ietekmes – narkomānijas, alkoholisma, noziedzīgas rīcības. Jo vairāk bērnu mēs piesaistīsim sportam, jo veselāka būs mūsu sabiedrība.
Mana pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot:
• Kā sports ietekmē jauniešu dzīvi;
• Vai sportošana netraucē mācībām;
• Kā jaunieši jūtas pēc aktīvām sporta nodarbībām;
• Kas jauniešus ir pamudinājis sportot.
Uzdevumi:
1. Pētīt un analizēt literatūru par sportu.
2. Veikt aptauju.
3. Analizēt aptaujas rezultātus, izdarīt secinājumus.
1.Teorētiskā daļa
1.1.Sporta vēsture
Pirmatnējās kopienas iekārtā dzīve prasīja lielu fizisko spēku, izturību, veiklību. Mūsu tālie priekšteči apmācīja bērnus kāpt kokos, peldēt, ātri skriet, sviest šķēpus un akmeņus. Vārgajiem un neveiklajiem izredzes izdzīvot praktiski nebija. Varētu teikt, ka mūsdienu sporta priekštecis ir vajadzība izdzīvot.
Attīstoties saimniekošanas prasmei, uzlabojot un izgudrojot jaunus darbarīkus, radās jauni fiziskās audzināšanas elementi. Loks un bultas rosināja apgūt mērķī šaušanu. Ziemeļu tautas trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras kāpa uz slēpēm, lai varētu ātrāk un vieglāk pārvietoties. Pieradinot mājdzīvniekus radās prasme jāt[1;5].
…
