Spriedumu iedalījums pēc modalitātes

Jebkuru vienkāršu vai saliktu spriedumu raksturo ne tikai noteikta loģiskā uzbūve, bet arī sprieduma satura vērtējums noteiktā aspektā. Šis novērtējums izpaužas sprieduma modalitātē.
Loģikā sprieduma modalitāti (latīņu v. „modus” - veids) izsaka ar modāliem operatoriem „iespējams”, „pierādīts”, „atļauts”, „labi” un citiem. Tā, piemēram: „Iespējams, ka citplanētu civilizācijas eksistē.”
Spriedumu modalitātes shematiskais apzīmējums M (a) lasāms: spriedumu „a” raksturo modalitāte „M”. Ņemot vērā sprieduma „a” loģisko uzbūvi (atributīvs vai attiecību spriedums), iegūstam divas pamatshēmas: M (S - P) un M (aRb)
Viens izteikums var saturēt vairākus pakāpeniskus modālos vērtējumus dažādos aspektos, piemēram; „Labi (M2), ka ir pierādīts (M1.), ka pilsonis Ozols (S) nav vainīgs (P).” Shematiskā attēlojumā tas izskatās šādi: M2 [M1 (S-P)].
Nereti sprieduma modālais raksturojums nav izteikts tiešā formā, piemēram: „Vienai personai var būt arī vairākas dzīvesvietas.” (Civillikuma 7. p.) Šī panta skaidrojums ar tieši izteiktu modālo operatoru: „Atļauts (nav aizliegts), ka vienai personai ir vairākas dzīvesvietas.”…