Caur valdības 1817.gada likuma 60.pants noteica, ka uz 1000 zemnieku dvēselēm arī uz laukiem jābūt vienai skolai. Tomēr likums pats par sevi vēl neko nedeva. Vajadzēja cilvēkus, kuri šo likumu īstenotu. Kā raksta skolu vēstures pētnieks Andrejs Vičs, vienīgi mācītājs Pauflers domāja, ka šis likums jāpilda. No 100 kurzemes mācītājiem tikai viens atsaucies Pauflera ierosmei gatavot centīgākos jaunekļus par skolotājiem. Arī Jelgavas apriņķa muižniecības priekšnieks (Kreismaršal) fon Mirbahs uzskatīja, ka zemnieku nabadzības pamatā – izglītības trūkums (tomēr, kā viņš domāja, zemniekiem jādod tikai ierobežota izglītība, lai viņi nekļūtu iedomīgi un neatsvešinātos no savas kārtas).
1841.gada pārskatā par zemnieku bērnu izglītošanu redzams, ka bērni apmācīti Franksesavā (21 zēns, 20 meiteņu). Staļģenes muižā 13 zēnu, 11 meiteņu mācīti mājās un pārklaušināti. Dandāles muižā, tāpat kā Staļģenē, mājās mācīti un pārklaušināti 11 bērnu. Šāda situācija saglabājas arī turpmākajos gados.
1851.gadā Emburgas Gala kroga lielajā istabā ierīkota skola. Bērni mācījušies pie gara galda, turpat šajā istabā gulējuši arī pa nakti uz salmu maisiem, kuri pa dienu sakrauti gar sienu. Nav ziņu par pirmo skolotāj. Tikai 1862.gada pārskatā minēts skolotājs Mārtiņš (Morics) Zīberts (Zilberts, Zielberts – dažādu gadu publikācijās dažādi viņa uzvārda rakstības varianti). Šajā pārskatā teikts, ka M.Zilberts beidzis Irlavas skolotāju semināru. Tā kā viņš dzimis 1873.gadā, šajā laikā Emburgas skolotājam Zībertam bija 25 gadi. 1862.gada pārskatā Emburgas skola nosaukta par Annasmuižas skolu. Mārtiņš Zīberts šajā skolā nostrādāja aptuveni 40 gadu ilgu laiku, līdz pat savai nāvei 1900.gadā.
M.Zīberts bija beidzis Irlavas semināru, kurā mācības notika vienīgi vācu valodā. Zīberts arī ģimenē runājis vācu valodā, tomēr viņš brīvi pārvaldījis latviešu valodu, un kādas publikācijas autors uzskata, ka viņš bijis kāda latviešu rokpeļņa dēls. Astoņdesmito gadu beigās sakarā ar pārkrievošanas politiku skolās viņam nācās dažu mēnešu laikā pilnībā apgūt krievu valodu. Mūža beigās Emburgā viņš tika saukts vienīgi par Zīberta tēvu. Vismaz divas Emburgas ļaužu paaudzes mācījušās pie skolotāja Zīberta . Pēdējos gadu desmitos skolotāja alga bijusi 200 rbļ. gadā. Skolotājam bija piešķirta zeme, viņš turējis divas govis, zirgu. Dzīvoklis un malka skolotājam bijusi par brīvu.
Zīberts apglabāts Igauņu kapos, rietumu pusē, pie paša vaļņa. Par saziedotiem līdzekļiem uz Zīberta kapa uzcelts piemineklis (čuguns), uz tā zeltītiem burtiem bijis rakstīts”Mārtiņam Zielbertam, Emburgas skolotājam, no pateicīgajiem skolēniem.”
Pārskatā par 1875.gadu teikts, ka Salgales draudzē- 2654 dvēseles, 2 skolas, 3 skolotāji. Skolēnu skaits – 146. Redzams, ka šis pārskats precīzi neatspoguļo situāciju. Pārskatā par 1875.-1876.gadu teikts, ka Annasmuižā (Emburgā) divklasīgā skola ar 70 bērniem, skolotājs Mārtiņš Zīberts, strādā no 1862. gada (Irlavas semināra izglītība), alga 172 rbļ.
Tajā pašā gadā darbojās Jaunsvirlaukas divklasīgā skola ar 200skolēniem (atvērta 1872.gadā). Pirmais skolotājs Jaunsvirlaukas skolā - skolotājs Teodors Bekmanis, strādā no 1857.gada (līdz 1872.gadam Sesavā), alga 500 rbļ. Otrais skolotājs – Stepermanis ar 120 rbļ. gadā.
Emburgas (Annasmuižas) skola vecā Gala kroga ēka nepalika ilgi. Uz koka ēkas pamatiem uzbūvēja ķieģeļu ēku, tā saglabājusies līdz mūsdienām ar nosaukumu Vecā skola. Jaunā skola, kura darbojas nepilnus 100 gadus, tika uzbūvēta krietni vēlāk Emburgas – Iecavs lielceļa malā, gadu desmitiem tika saukta par Salgales skolu. Šī skola atradās apmēram 5 km no Emburgas un apmēram 8 km no Salgales baznīcas. Arī nākamais Emburgas skolotās Ansis Siliņš nostrādājis 42 gadus, apglabāts Iecavas kapos.
Latvijas brīvvalsts laikā Emburgas skola kļuva četrklasīga jeb pirmās pakāpes pamatskola. Tiem, kas gribēja iegūt pilnu pamatskolas izglītību, vajadzēja vēl divus gadus mācīties Staļģenē, kura bija visjaunākā skola visā Salgales draudzē, reizē arī vienīgā pilnā pamatskola.
Laikā no 1935. līdz 1941.gadam Emburgas pamatskolā strādāja Lizete Ulmane-Jēkabsone un Aleksandrs Jezerihs, skolas pārzinis.
1942.gadā skolu slēdza, jo tās telpās ierīkoja kara slimnīcu.
Mācības atsākās 1944.gada 15.novembrī. Par skolas pārzini bija iecelts Pēteris Brencis.
…
