Mēs dzīvojam laikmetā, kam raksturīga dinamika, pārmaiņas un daudzveidība. Tik strauju laika ritējumu un informācijas apmaiņas iespēju cilvēce vēl nekad nav piedzīvojusi. Līdz ar to loģisks rodas jautājums- kāds ir jāaudzina nākotnes cilvēks, ja cilvēks aug vienos kultūras un sadzīves apstākļos, mācās jau citos un savu karjeras un personības izaugsmes attīstību veic vēl citos?
Mēs, cilvēki, esam atšķirīgi pēc dažādām pazīmēm un mēs identificējamies pēc daudziem, dažādiem kritērijiem- pēc dzimuma, vecuma, fiziskajām īpašībām, personības, vaļaspriekiem, sociālā statusa, reliģiskās piederības, vērtību skalas, uzskatiem utt.
Vēsture ir pieredzējusi vairākus imigrācijas viļņus, un šodien Eiropa ir mājas daudzu kultūru cilvēkiem. 21. gadsimta realitāte ir tāda, ka mēs dzīvojam daudzkultūru sabiedrībā. [1. 13.lpp.]
Šie jautājumi mums šķiet viegli saprotami, kad mēs domājam par cilvēkiem un citām sabiedrībām vai valstīm, jo novērtēt no malas vienmēr ir vieglāk. Taču mums ir jārespektē tas, kas notiek mūsu pašu Latvijas valsts teritorijā.
Latvijai vienmēr ir bijusi un arī būs daudzkultūru sabiedrība. Mūsu valstī dzīvo daudz dažādu tautību pārstāvji. …