Starplokusu mijiedarbības veidi

Epistāze ir, kad gēns nomāc kāda cita nealēliska gēna fenotipisko izpausmi. Nomākto gēnu sauc par hipostatisko gēnu, bet nomācošo gēnu par epistatisko. Tiek Izšķirta dominantā epistāze un recesīvā epistāze.
Dominantā epistāze ir tad, kad epistatiskā gēna dominantā alēle iedarbojas uz hipostatiskā gēna izpausmi.
Piemērs: Zirgam mata serdē veidojas divi galvenie pigmenti – melns, sarkans. B lokuss nosaka, kurš pigments tiks ražots. Dominantā B alēle nosaka, ka matā tiks ražots gan melnais, gan sarkanais pigments, bet recesīvā b alēle, ka tikai melnais. A lokuss nosaka, kur uz zirga būs melnais pigments. Recesīvā alēle a neizraisa nekādas pārmaiņas. Melnie pigmenti parādās uz purna, ausu galos, uz pieres matu cekulā, astē, krēpēs un apakšstilbos. B lokuss ir epistatisks pret lokusu A, A lokuss ir hipostatisks pret lokusu B.
Recesīvā epistāze ir tad, kad gēna recesīvajai alēlei un dominantajai alēlei neļauj izpausties epistatiskā gēna recesīvā alēle.
Piemērs: Pelēm pigmenta trūkumu – albīnismu nosaka recesīvais gēns c. Homozigotā stāvoklī nenotiek pigmenta uzkrāšanās. Dominantais gēns A nosaka pelēm krāsu “aguti” – visā garumā melns mats ar dzeltenu joslu tā galā. Recesīvā alēle aa homozigotiskā stāvoklī norāda uz vienmērīgi melna mata pigmentāciju. Krustojot “aguti” peles ar baltām, F1 paaudzē iegūst visas peles “aguti” krāsā. F2 paaudzē notiek skaldīšanās: 9/16 peļu ir “aguti”krāsā, 3/16 ir melnas un 4/16 ir baltas peles.…