Starppriekšmetu saiknes nozīme ģeogrāfijas skolotāja pedagoģiskajā darbībā

Nobeigums
Rakstot metodisko darbu tika pētīta pedagoģiskā un psiholoģiskā rakstura literatūra un darbs tika balstīts uz Dz. Albrehtas, G. Avotiņas, A. Cvetkovas, I. Jurgenas, D. Lieģenieces, I. Žoglas un citu pedagogu teorijām.
Darba mērķis „izpētīt starppriekšmetu saiknes lomu mācību procesā un analizēt tās ietekmi uz mācību procesu, pedagoģisko darbību un nozīmi skolēnu mācīšanās procesā” tika sasniegts caur metodiskā darba uzdevumiem:
1. izpētīt pedagoģiskā un psiholoģiskā rakstura literatūru par pētamo problēmu;
Tika izpētīta psiholoģiska un pedagoģiskā rakstura literatūra un izdarīti atbilstoši secinājumi.
2. izpētīt starppriekšmetu saiknes realizēšanu mācību procesā;
Darba gaitā tika izpētīts kā mācību procesā realizējās starppriekšmetu saikne. Tās realizācija notiek caur integratīvo pieeju mācībām.
3. analizēt starppriekšmetu sakaru ietekmi uz pedagoģisko darbību;
Tika analizēts, kā starppriekšmetu sakari ietekmē ģeogrāfijas skolotāja un pedagoģisko darbību kopumā. Var secināt, ka starppriekšmetu sakari iedarbība ir šāda: saikne mācību procesā ir vajadzīga, lai novērstu satura pārblīvētību, dublēšanos un iekšējo pretrunīgumu; integrācija kā starppriekšmetu saiknes realizēšanas iespēja piedāvā skolēnu slodzes samazināšanu, vienlaikus palielinot skolēnu saņemtās informācijas apjomu un paaugstinot viņu motivāciju mācībām; Lai mācību saturs atbilstu mūsdienu prasībām un attiecīgai izglītības pakāpei izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanas, uz mācību priekšmetu satura savstarpējo saskaņotību.…