3. Secinājumi
• Cilvēktiesības ir universāls normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu. Ņemot vērā spēka nesamērīgumu par cilvēktiesību ievērošanu atbildību nes konkrēta valsts. Valdībai ir pienākums, gan ievērot cilvēktiesības, gan aizsargāt šīs tiesības, aizsargāt cilvēku dzīvību un aizsargātu cilvēkus no tā, ka viņu tiesības tiek pārkāptas.
• Nacionālie cilvēktiesību aizsardzības mehānismi ir „pamatakmens” cilvēktiesību ievērošanā, jo nacionālajām tiesām ir galvenā loma Eiropas pamattiesību aizsardzībā. Cilvēktiesību aizsardzības process ir ilgs un var vilkties gadiem, tāpēc, lai atrisinātu tik ilgu cilvēktiesību aizstāvēšanas procesu, lielākā risinājuma nasta gulstas uz nacionālajām tiesām.
• Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskata tikai tās sūdzības, kurās ir izsmelti visi valsts iekšējās tiesību aizsardzības līdzekļi, turklāt ikvienam sūdzības elementam jābūt pēc būtības izskatītam iekšzemes tiesās. Attiecībā uz sūdzībām pret Latvijas Republiku, lietai ir jābūt izskatītai visās trīs tiesu instancēs.
• Eiropas Cilvēktiesību tiesai uz šo brīdi ir 80 000 neizskatītas lietas, un tiek prognozēts, ka 2010.gadā jaunu pieteikumu skaits pieaugs līdz 102 000 lietām. Ir uzsākts darbs pie svarīgas reformas, kuras mērķis ir paaugstināt Tiesas darba efektivitāti, lai tā varētu turpināt pildīt tās svarīgo funkciju
• Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā dalībvalstīm kļuva saistoša Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Turklāt Eiropas Savienība kā institūcija ir pievienojusies Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Tas ir radījis Eiropā bezprecedenta sistēmu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībā, kad pilsoņi var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Eiropas Savienības iestāžu patvaļīgu rīcību. Tādējādi var būt situācija, kad Eiropas tiesas, kas līdz šim ir darbojušās dažādās jomās, var sniegt atšķirīgus atzinumus situācijā, kurā strīds skar cilvēktiesību piemērošanu jomās, uz kurām attiecas Eiropas Savienības tiesības. Līdz šim nav pilnīgi skaidrs, vai Strasbūras tiesai būtu jāsaka galīgais vārds šādos jautājumos
• Attiecībā uz Latviju, vēl joprojām lielākais Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtais lietu skaits ir par kriminālprocesu ilgumu un apcietinājuma piemērošanu. Starptautiskie cilvēktiesību ievērošanas un kontroles mehānismi ne tikai uzrauga cilvēktiesību reģionālajā vai starptautiskajā līmenī, bet arī sniedz izvērtējumus, ziņojumus un ieteikumus to risināšanā. Tāpēc valstīm būtu lietderīgi sekot līdzi un ņemt vērā starptautisko institūciju atzinumus pat tad, ja tie nav attiecināti uz konkrētu valsti vai tiem ir tikai ieteikumu raksturs.
• Apvienoto Nāciju Organizācija ir vienīgā daudzpusējā valstu institūcija ar vispārpieņemtu starptautisku jurisdikciju cilvēktiesību jautājumos. Apvienoto Nāciju Organizācijas ir izveidojušas globālu struktūru cilvēktiesību aizsardzībā, tomēr indivīds nevar patstāvīgi vērsties tajās.
• Eiropas cilvēktiesību aizsardzības mehānismi ir reģionāli, savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas mehānismi cilvēktiesību aizsardzība un ievērošanā ir starptautiski. Tomēr neskatoties uz to 2010.gada 16.novembrī Ņujorkā pēc savstarpējas sanāksmes Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turnbjērs Jaglanns (Thorbjørn Jagland) Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Ban Ki-moon nāca klajā ar paziņojumu, ka steidzami nepieciešama cieša sadarbība starp šīm divām organizācijām.
• Iegūstot padziļinātas zināšanas kopējā cilvēktiesību aizsardzības sistēmā un atsevišķās tās procedūrās, autore vēlas uzsvērt atziņu, kas paceļas pāri vienkāršiem normu pārkāpumiem, jurisdikcijas un procesuālajiem jautājumiem: „Tikpat svarīgi, cik ievērot cilvēktiesības un kontrolēt to ievērošanu ir risinātu cilvēktiesību pārkāpumus. Ir jācenšas izprast šo pārkāpumu cēloņus. Šie iemesli ir saistīti ar nepietiekamu attīstību, ekonomisko spiedienu, sociālajām problēmām un citiem cilvēku dzīves aspektiem. Lai varētu risināt cilvēktiesību pārkāpumus, tādējādi nākotnē izvairoties no tūkstošiem sūdzību dažādās starptautiskās institūcijās, ir nepieciešams izzināt un saprast cēloņus un novērst tos, stiprinot demokrātiju un pilsonisko sabiedrību un patiesi aizsargājot cilvēktiesības kā vispāratzītas pamattiesības un brīvības.”
…
