Izvēlējoties šo tēmu, visupirms mans mērķis bija apskatīt Latvijas valsts perspektīvas starptautiskajā sadarbībā. Pašlaik pasaulē notiek neatgriezenisks process – globalizācija, kuru sekmē un veicina tādi visu tautu apvienošanas faktori, ka Internets, muitas barjeru samazināšanas un starptautiskās organizācijas.
Jau sen senos laikos katram “homo sapiens” bija izteikta tendence dzīvot kopā ar citiem “homo sapiens”, veidojot ciltis, kopienas, tautas… Pat ģimene ir ļoti spilgts tādas tendences piemērs – cilvēki negrib un baidās palikt vientulībā. Tāda uzvedība ir loģiski skaidrojama no bioloģiskiem, sociāliem un psiholoģiskiem viedokļiem. Tas ir dabiski, tas piemīt visām dzīvam būtnēm un tas ir harmonijā ar dabu, kuras neatņemama sastāvdaļa esam mēs – cilvēki.
Aplūkojot tādu tieksmi plašākā mērogā, valsts līmenī, mēs dabūsim starptautisko organizāciju pastāvēšanas nepieciešamības apliecinājumu no sava veida filozofiskā viedokļa, jo valsts ir cilvēku kopa, un kopai piemīt tādas pašas īpašības kā konkrētam indivīdam.
Protams, izņemot manu diezgan filozofisku teoriju par starptautisko organizāciju pastāvēšanu, ir arī vairāk lietišķs starptautisko organizāciju pastāvēšanas nepieciešamības paskaidrojums.
Starptautisko organizāciju pamatā vienmēr bijušas konkrētas intereses. Parasti tiek uzskatīts, ka valstis iestājas starptautiskajās organizācijās tieši tādēļ, ka rodas lielāka iespējamība sasniegt savus mērķus. Tas ir tādēļ, ka starptautiskajās organizācijās labums, kurš tiek iegūts ir lielāks nekā vienatnē sasniegtais. Sevišķi svarīgi tas ir jaunattīstības valstīm. Otrs būtisks aspekts ir tas, ka starptautiskās organizācijas reglamentē dažādas normas, kas balstītas uz savstarpējiem līgumiem – tā ir kā diplomātiskā kultūra un etiķete. Līdz ar to organizācijas dalībvalstīm ir vieglāk prognozēt iespējamās citu valstu darbības.
No organizāciju dalībnieku viedokļa starptautiskās organizācijas tiek iedalītas starpvaldību un nevalstiskās starptautiskajās organizācijās.
Starptautiskās starpvaldību organizācijas ir suverēnu valstu organizācijas, kas izveidotas uz starptautiskā līguma pamata un kas radītas to statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai un valstu darbības koordinācijai līgumā noteiktās kompetences ietvaros ar tajā formulētā sadarbības mehānisma palīdzību. Pie starptautiskajām starpvaldību organizācijām pieder ANO, Starptautiskā darba organizācija, Starptautiskais valūtas fonds, GATT, Pasaules banka u.c. Pasaulē ir vairāk nekā 300 starptautisko starpvaldību organizāciju. Tādējādi var secināt, ka starpvaldību organizācijas ir valstu politikas īstenošanas instrumenti.…
