Nobeigums.
ANO un tās institūciju darbību kopumā vērtējama neviennozīmīgi. Dažādās jomās ir dažādi rezultāti. Tomēr līdzvērtīgas organizācijas pasaulē nav un, pēc darba autora domām, nepieciešamas izmaiņas ANO statūtos un darbības principos.
Mēs jau apskatījām kā dēļ šobrīd īsti nedarbojās Padome. Patstāvīgās padomes locekles izmanto “veto” tiesības, lai realizētu atsevišķu cilvēku ambīcijas, nevis veicinātu mieru un drošību pasaulē, kā tas iecerēts.
Kā arī nav pietiekamu tiesisku instrumentu, lai varētu vērsties globāli pret lielu daļu iespējamiem noziedzniekiem pret cilvēci, starptautisko tiesību aktu izpratnē. Zinām, ka pastāv Starptautiskā tiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Starptautiskā Krimināllietu tiesa u.c. Problēma tāda, ka vienu, otru vai trešo konvenciju, rezolūciju, starptautisko līgumu u.tml., ne visas valstis ir akceptējušas, vai akceptējušas daļēji. Līdz ar to rodas situācijas, kad vienas valsts tiesību subjekts vēršas pret citu, saskaņā ar kādu normu, bet viena valsts to ir akceptējusi, otra nav un pasaka ka tai tas nav saistoši.
Krievijas loma starptautiskajā arēnā kļūst arvien nozīmīga un tas tiek panākts rupji pārkāpjot starptautiskās tiesību normas, iet bojā civiliedzīvotāji un bērni. Tam pretī tiek likti, pamatā ekonomiska rakstura ieroči: ekonomiskās sankcijas pret fiziskām personām un Krieviju kopumā. Pēc darba autora domām tas nav pietiekoši un no Rietumu puses izrādītā tolerance ir pārāk liela. Saprotams, ka tie cilvēki un politiķi kuri dzīvo salīdzinoši pārtikušajās Rietumu valstīs, ikdienā vispār neinteresējas par bijušo NVS reģionu, kurš ir Krievijas ambīciju redzeslokā. Atbildes gājieni ir novēloti un neefektīgi.
Tādēļ šobrīd būtu vēlreiz jāizvērtē ANO un Padomes darbība kopumā, lai tās lēmumi kļūtu vieglāk izpildāmi un grūtāk apejami, veicot līkločus caur ANO un Starptautiskajām tiesību normām. Kā arī ir attiecībā pret agresīvi noskaņotajām valstīm ir jāsāk ievies princips “zero-tolerance” . Pretdarbībai nevar būt tik “bezzobaina” kāda tā ir bijusi līdz šim.
…
