Nav pasaulē nevienas valsts, kuras iedzīvotāji un firmas lietotu tikai savā zemē ražotās preces un pakalpojumus. Liela daļa patērēto preču ir ražotas ārzemēs. Tas nozīmē, ka ikvienas valsts ekonomika ir pasaules ekonomikas sastāvdaļa. Globālajā ekonomikā preces un pakalpojumi tiek apmainīti pāri valstu nacionālajām robežām un šo apmaiņu sauc par starptautisko tirdzniecību.
Starptautiskā tirdzniecība lielākajai daļai valstu ir izdevīga, jo tiek piedāvātas kvalitatīvas un lētas preces, tomēr arī šai tirdzniecībai ir ierobežojumi. Valsts tirdzniecības politika tiek izstrādāta, balstoties uz nacionālajām interesēm. Lai aizsargātu kādas nozares no pārāk augstas ārvalstu konkurences, veicinātu šo nozaru attīstību ekonomiku vai politisku iemeslu dēļ, tiek noteikti tirdzniecības ierobežojumi.