Šīs konvencijas dalībvalstis par jautājumiem, kurus regulē šī konvencija, var cita ar citu slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, lai papildinātu vai nostiprinātu šīs konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā ietverto principu īstenošanu.
Puses, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, savstarpējās attiecībās piemēro Kopienas un Eiropas Savienības noteikumus, ciktāl attiecīgajā jautājumā pastāv Kopienas vai Eiropas Savienības noteikumi, kurus var piemērot konkrētajā gadījumā, neskarot šīs konvencijas priekšmetu un mērķi un neskarot tās pilnīgu piemērošanu citās dalībvalstīs.
Denonsēšana/uzteikšana
Ikviena Puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.
Latvijas veiktās atrunas un to pamatojums
Konvencijas 25.panta 1.punkta e) apakšpunktā noteikts tāds jurisdikcijas pamats, kas Latvijā netiek atzīts, proti, noteikta prasība paredzēt jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, ko izdarījušas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā. Latvija ir konsekventi iebildusi pret šādu jurisdikcijas pamatu paredzēšanu arī citos starptautiskos tiesību aktos, jo nevienā nacionāla vai starptautiska līmeņa tiesību aktā, kas Latvijai ir saistošs, nav definēts jēdziens „pastāvīgā dzīvesvieta”. Ievērojot minēto, ir nepieciešams izteikt atrunu saskaņā ar konvencijas 25.panta 3.punktu, kas dalībvalstīm ļauj šo jurisdikcijas pamatu nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos.
…
