46. „Forum Shopping” izpratne.
Forum Shopping - Labvēlīgas tiesas piekritības izvēle.
Vadoties no šīs domas, regulā tika izvēlēts universāls starptautiskās maksātnespējas modelis, pamatojoties uz jēdzienu par visu kolektīvo procedūru vienotību neatkarīgi no teritorijas, kurā tās uzsāktas. Šā modeļa priekšrocības ir viegli saredzamas, jo tas nodrošina paredzamu kārtību, attur no forum shopping un aiztaupa procesuālās izmaksas. Tomēr universāla izpratne rada arī sarežģījumus, jo sevišķi saistībā ar stāvokli, kādā tiktu nostādīti daži vietējie kreditori, it īpaši tad, ja tie ir attāli un to rīcībā ir mazāk līdzekļu nekā citiem kreditoriem, lai tiesātos dalībvalstī, kurā neatrodas to dzīvesvieta. Tomēr universālā modeļa priekšrocības kopumā runā pašas par sevi, it īpaši, ja ņem vērā, ka ikvienas maksātnespējas patiesais mērķis ir uzņēmuma sanācija un prasījuma tiesību nodrošināšana. Izteikts izmaksu samazinājums, ko nodrošina visu procedūru centralizēšana, ir noteicošais pamudinājums izvēlē, kura Regulā Nr. 1346/2000 vispārējos vilcienos izdarīta par labu universālai starptautiskajai maksātnespējai.
47. „Lis Pendens” izpratne.
Princips, ka vienu lietu nevar izskatīt vairākās valstīts. Lietu izskatīs tajā valstī, kurā pirmajā būs ierosināta lieta. Piemēram, ja vīrs iesniedz laulības šķiršanu Vācijas tiesā, bet sieva pēc tam iesniegs prasību Latvijas tiesā, tad Latvijas tiesa neizskatīs prasību. Protams, šim principam jābūt iekļautam līgumā.
48. „Ordre Public” izpratne. SPrT kolīziju normu norādīto materiālo tiesību normu piemērošanu ierobežo publiskās kārtības atrunas. Piemēram, LR CL 24.pantā ir noteikts, ka ārvalsts likums nav piemērojams Latvijā, ja tas runā pretim Latvijas sabiedriskai iekārtai vai labiem tikumiem, vai Latvijas likuma pavēlošām vai aizliedzošām normām. Publiskās kārtības atruna ietverta daudzu valstu likumos, - praktiski visu Eiropas valstu likumdošana satur līdzīgus noteikumus. Publiskās kārtības atruna nav nekas vairāk kā ārvalstu likuma, uz kuru norāda tiesas valsts kolīziju norma, ignorēšana vai pārkvalifikācija. Īpaši tas ir redzams laulības un ģimenes lietās. Atruna uz publisko kārtību var būt gan pozitīva gan negatīva:
- pozitīvā atruna – ja ir imperatīvas normas (normas, kas neparedz nekādas atkāpes no paredzētajām tiesībām – jālieto obligāti un par tādu vai citādu to pielietošanu puses nevar brīvi vienoties), kuras regulē attiecības un kas nepieļauj piemērot ārvalsts normas;
- negatīvā atruna – ja nav imperatīva norma, bet ārvalsts likumdošanas piemērošana ir pretrunā mūsu publiskai kārtībai.
Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19.jūnijā jeb 1980.gada Romas konvencijas (Roma I) 16.pants “Ordre public” nosaka, ka šajā konvencijā norādīto attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanu var atteikt tikai gadījumā, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību (“ordre public”).
49. Roma I, Roma II un Roma III regulu nozīme un piemērošana.
Roma I. - Respektē līdzēju «gribas autonomiju»:
– Līdzēji var atsaukties uz jebkuras valsts tiesību aktiem (pat, ja tie nav kādas dalībvalsts tiesību akti) vai uz starptautisku konvenciju;
– Tomēr nepārkāpjot valsts publisko kārtību un prevalējošās imperatīvās normas (piemēram, darbinieku un patērētāju aizsardzība)!
Jebkurus regulā norādītos tiesību aktus piemēro neatkarīgi no tā, vai tie ir dalībvalsts tiesību akti.
…