Georgs Švarcenbergs rakstīja, ka „pasaules tiesības (world law) kopš19.gadsimta darbojas starp subjektiem, kuri ir „starptautiskās personas” (international persons). Turpretim viss, kas nav šādas starptautiskās personas, varot būt vienīgi starptautisko tiesību objekti.”
Pēc ViljamaHalla, „starptautisko tiesību būtību veido zināmi uzvedības noteikumi, kuru modernās, civilizētās valstis uzskata par saistošiem to savstarpējās attiecībās citai ar citu un kurus nodrošina ar tādu spēku pēc dabas un pakāpes, kas ir salīdzināms ar spēku, kurš piespiež apzinīgu personu pkļauties viņa valsts likumiem un kurus tie arī uzskata par saistošiem un īstenojamiem piespiedu kārtā ar atbilstošu līdzekļu palīdzību šo noteikumu pārkāpuma gadījumā.”
Čens pamatoti kritizē vienu no pastāvošajām ne visai pamatotajām koncepcijām – normatīvistu koncepciju (rule oriented approach) par starptautiskajām tiesībām kā „statisku atsevišķi norobežotu, pašpietiekamu noteikumu apkopojumu, kuriem ir autonoms dotums un kuri darbojas paši no sevis” (body of auto-operational self-contained rules, that are given). Čens raksta, ka starptautiskās tiesības ir nepārtrukts autoratīvu lēmumu process. Tās nevar atbilstoši aprakstīt kā no pagātnes izrietošus, terminētus lēmumus. „Noteikumi paši no sevis neīsteno un nemainās paši no sevis. Noteikumus veido un piemēro cilvēki.”
Čens uzskata, ka starptautisko tiesību izpētē liela uzmanība jāveltī arī tās politikas izpētei, kuras īstenošanai noteiktās normas ir pieņemtas, tiek uzturētas un tam, kādas ir to noteikto vērtību alternatīvas, jo lēmumus nepiņem neitrāli lēmumu pieņēmēji. Noteikumus nevar atdalīt no politikas konteksta. Tie nepastāv vakuumā un neko neizlemj, izlemj cilvēki. Noteikumi dod vienīgi ievirzi jautājum izlemšanai.
M.Šovs raksta, ka starptautiskās tiesības ir daudz virāk nekā noteikumu kopums. Tās ir kultūra tās plašākajā izpretnē tādejādi, ka tās veido metodi prasību un pretprasību iesniegšanai un dod ietvarus to izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai.
Starptautiskās tiesības darbojas konkrētā pasaules sistēmā un situācijā, iesaistot veselu darbojošos loku, sākot no valstīm un starptautiskajām organizācijām un beidzot ar fiziskajām un juridiskajām personām – firmām, kad jāīsteno minēto tiesību subjektu vajazības un centieni.
…
