IEVADS
Starptautisko tiesību izveidošanās ir cieši saistīta ar valstu veidošanos dažādās to sabiedriskās formās. Līdz brīdim, kad pasaulē radās valstis, starptautiskās tiesības nevarēja rasties. Zināmi attiecību principi paražu līmenī pastāvēja arī starp ciltīm atkarībā no to radniecības.
Līdz ar valstu izveidošanos radās nepieciešamība reglamentēt starp tām attiecības politikā, ekonomikā un dažkārt pat reliģijas jomā. Attīstoties valstīm un to koalīcijām, kā arī to savstarpējo politisko un ekonomisko attiecību sistēmai un raksturam, starp tām atbilstoši veidojās un mainījās arī starptautiskās tiesības.
Moderno starptautisko tiesību sistēma ir tikai aptuveni četrsimt gadu veca. Tā radusies līdz ar neatkarīgajām Eiropas valstīm, kas sāka veidoties XV – XVI gadsimtā, taču to pirmsākumi ir daudz senāki un meklējami pirms vairākiem gadu tūkstošiem arī ārpus Eiropas robežām.
Starptautisko tiesību pirmsākumi radās jau hellēņu „varoņu” un verdzības laikmetā. Tās sākotnēji veidojās uz paražu, dažkārt reliģiska rakstura, pamata, kuras savstarpējās attiecības ievēroja atsevišķas ciltis, vēlāk valstis, bet vēl vēlāk tās jau nostiprinājās uz rakstītu līguma pamata.
Pierakstītā vēsturē fiksē ļoti senus dokumentus par līgumu slēgšanu starp valstīm, piemēram, ap 2100.gadu pirms mūsu ēras svinīgs robežu līgums tika slēgts starp divām Mezopotāmijas pilsētvalstīm. Šis līgums tika iekalts akmenī.
Starptautiskās tiesības ir tiesiskās attiecības starp valstīm, starptautiskajām organizācijām., starptautiskajiem indivīdiem, kuru mērķis ir noregulēt starptautiskus jautājumus. Starptautisko tiesību jēdziena aizsākumi rodami diplomātisko attiecību attīstības procesā. Šī tiesību nozare attīstījusies no dabiskajām tiesībām. Tiesību forma ir tiesību avots, tās ir horizontālas – nav augstāk stāvošas institūcijas, vertikāli ir nacionālā likumdošana.
Starptautiskās publiskās tiesības (jus inter gentes – latīņu val.) ir līgumu un paražu tiesību principi un normu sistēma, kas regulē starptautiskā miera nodrošināšanas un vispusīgas sadarbības kārtību. Starpvalstu attiecības šajā aspektā jāsaprot plašā nozīmē - kā attiecības, kurās piedalās valstis, starpvalstu organizācijas, valstīm līdzīgi veidojumi, kā arī nācijas, kuras cīnās par savu neatkarību un brīvību un kuru mērķis parasti ir radīt suverēnu un neatkarīgu valsti. Starptautiskās publiskās tiesības ir cieši saistītas ar starptautiskajām privātajām tiesībām, tomēr tie ir dažādi tiesību veidi.
Darba mērķis ir izpētīt starptautisko tiesību avotus un īpatnības.
Darba mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi:
- noskaidrot kas ir starptautisko tiesību avoti;
- izpētīt kādas ir starptautisko tiesību avotu īpatnības;
- izpētīt kādi ir starptautisko tiesību avotu veidi.
Referāta mērķa sasniegšanai tiks izmantota teorētiskā izpētes metode pamatojoties uz juridisko literatūru, interneta resursiem un ANO statūtiem.
…
