Secinājumi
Izvērtējot un izanalizējot visas rakstos pieminētās valstis pēc autoru ziņu plūsmas modeļa elementiem, var secināt, ka „Neatkarīgās Rīta Avīzes” starptautiskā ziņu plūsma laikā no 6. – 11. decembrim daļēji atbilst zviedru autoru izvirzītajiem kritērijiem. Tā kā autori modeļa izveidei pētīja vairākus dažāda veida medijus ilgā laika posmā, manuprāt, šī daļējā neatbilstība lielā mērā ir nepietiekami izmantoto empīrisko materiālu dēļ, tas ir, vajadzētu pētīt starptautisko ziņu plūsmu izvēlētajā medijā, piemēram, vismaz pusgada vai gada garumā.
Praktiskajā daļā pirmā apskatītā vērtība ir svarīgums. Salīdzinot tās kopēja ranga tabulu ar kopējo rakstu skaitu, var secināt, ka kopumā valstis, kurām ir vairāk publikāciju pēc svarīguma arī ir nozīmīgas Latvijai, piemēram, Vācija, Francija, Krievija, Lielbritānija. Jāņem vērā fakts, ka daudzām valstīm publikāciju skaits ir vienāds, līdz ar to tās atrodas vienādās pozīcijās – ja 1 raksts ir par 8 valstīm, tad tās visas ir vienādās pozīcijās, respektīvi, ieņem pēdējo vietu pēc rakstu skaita. Pārsvarā valstis ierindojas ar 2, 3 vietu nobīdēm, salīdzinot abas tabulas (tab. 2., 7.). Izņēmumi, kā, piemēram, Horvātija un Sudāna, kas pēc svarīguma ieņem vienas no pēdējām vietām, rakstu skaits ir lielāks kā Latvijai nozīmīgākām valstīm pēc svarīguma. To pārsvarā ir ietekmējis drāmas faktors (8. tabulā valstis, par kurām vairākums rakstu ir negatīvi, iekrāsoti pelēkā krāsā).
Praktiski analizējot tuvību, nācās saskarties ar 2 problēmām – pirmkārt, eksporta un importa īpatsvara pret Latviju datu nepieejamība visām nepieciešamajām valstīm, kas bija iemesls izmantot kopapjoma datus, kuri neprecīzāk norāda komerciālo tuvību. Otrkārt, kulturālās tuvības noteikšanai tika izmantots S. P. Hantingtona kulturālais loka modelis, kas nav skaitliski izmērāms. Ņemot vērā šos divus faktorus, tuvība kā ziņu vērtība salīdzinoši ar svarīgumu ir mazāk reprezentatīva. Kā jau to minēja autori, ģeogrāfiskajam tuvumam mūsdienās nav lielas nozīmes, kas arī apstiprinās, salīdzinot ģeogrāfiskās tuvības datus ar kopējo rakstu skaitu. Komerciālā tuvība savukārt diez gan lielā mērā apstiprinās, ko parāda ekonomiskie rādītāji, taču veiksmīgāk būtu, kā jau iepriekš minēts, izmantot eksporta un importa īpatsvaru, kas varētu diez gan lielā mērā mainīt rezultātus. Ja aplūko kulturālo tuvību, liela daļa valstu, kas pieder pie rietumu civilizācijas, ieņem pirmās vietas pēc kopējā rakstu skaita (skat. tab. 8.), ar izņēmumu 3. vietā esošo Ķīnu, kas pieder pie sīniskās civilizācijas, taču arī tabulas pēdējās vietas ieņem pie rietumu un ortodoksālās civilizācijas piederošās valstis. Salīdzinoši augstas vietas (9., 10.) pēc kopējo rakstu skaita ieņem Ēģipte un Sudāna, lai gan tās pieder pie islāmiskās civilizācijas. Taču tā kā šim kritērijam nav skaitliska mērījuma iespējas, to grūti sistematizēt un ietvert analīzes kopējā ainā.
Varētu teikt, ka piekļuves elements, vērtējot to pēc preses brīvības indeksa, neatbilst ziņu atlasei „Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, jo, piemēram, Krievija, par kuru raksti ir visvairāk, piekļuves tabulā atrodas 23. vietā, taču valstis, par kurām raksta krietni mazāk, brīvības piekļuves indekss ir ļoti mazs.
…
