SECINĀJUMI
Starptautiskai ziņu plūsmai ir diezgan grūti izsekot līdzi, jo notikumi, kuri atspoguļojas medijos ir tik ļoti daudz un ātri mainās, ka pētniekam, kurš vēlētos pētīt ziņu plūsmu ilgākā laika posmā nāktos ļoti uzmanīgi sekot līdzi katram mediju atspoguļotajam notikumam, lai nezaudētu kādu daļu no informācijas.
Jērgens Vesterštāls (Jörgen Westerstahl) un Folke Johansons (Folke Johansson) savā ziņu plūsmas modeļa dalījumā izdalot piecus svarīgākos faktorus - svarīgumu, tuvību, piekļuvi, drāmu un ideoloģiju, ir panākuši ļoti labu pamatu starptautiskās ziņu plūsmas pētīšanai.
Starptautisko ziņu atspoguļojums Latvijas medijos, manuprāt, ir ļoti atkarīgs tieši no tuvības un piekļuves faktora. Ir valstis, kurās preses brīvība ir ļoti ierobežota un žurnālistu darbība arī, līdz ar to ziņas no šādiem reģioniem ir daudz grūtāk dabūt nekā no, piemēram, Zviedrijas. Svarīgums kā faktors tiek atlasīts starptautiski, jo vissvarīgākie un nozīmīgākie parasti ir lielvalstu reģionu notikumi, kā arī dažādas drāmas – traģēdijas, katastrofas un noziegumi. Domāju, ka ideoloģijas faktors mūsdienu ziņu plūsmas pētījumos nav tik izteikts kā piemēram, padomju laikos, taču tāpēc to izslēgt nevajadzētu.
LNT un TV3 ziņas ļoti atšķiras ne vien ar stilu, raidījuma vadītājiem, bet ar raidījuma dienaskārtību, paradumiem, dalījumu, kādā tie atspoguļo gan Latvijas, gan pasaules ziņas. Uzskatu, ka to labāk izdodas realizēt TV3 ziņām, jo tās, pirmkārt, ir ļoti labi sadalījušas raidījuma laiku, kad atspoguļo Latvijā notiekošo, kad pasaulē. Otrkārt, TV3 atspoguļotā starptautiskā ziņu plūsma ir daudzveidīgāka un apjomīgāka, tādā veidā piesaistot vairāk skatītājus. TV3 neorientējās tikai uz svarīguma faktoru un atspoguļo arī mazsvarīgākus, bet interesantus un pozitīvus notikumus pasaulē, kā piemēram, Japānā izsolē pārdoto dārgāko zivi, Austrālijas pitona diētu u.c.
Abi TV ziņu raidījumi ir skatāmi arī interneta lapās, kas, manuprāt, ir ļoti labi, jo mūsdienu paaudze internetu patērē nepārtraukti, kā arī, ja cilvēks nepaspēj noskatīties ziņas tiešraidē, tad var to darīt internetā sev izdevīgā laikā. Tas ir viegli, ātri un ērti.
Starptautisko ziņu plūsmu pētīt ir ļoti interesanti un tieši pēc Jērgena Vesterštāla un Folkes Johansona ziņu plūsmas modeļa. Nekad nebūtu iedomājusies, ka IKP, eksports, imports, starpvalstu attālums un preses brīvības indekss kaut ko nosaka ziņu plūsmā, taču pētot nonācu pie secinājuma, ka šīs lietas tiešām ietekmē ziņu plūsmu, un pēc tām var daudz ko pateikt.
…
