Stefana Cveiga sarakstītā grāmata „Marija Antuanete” ir šīs bijušās Austrijas erchercogienes, Francijas karalienes traģiskais dzīvesstāsts.
Habsburgi (austrieši) un Burboni (francūži), noguruši gadu simteņiem ilgi cīnīties par virsvaldību Eiropā, nolēma atrisināt šo problēmu – izlīgstot mieru – apvienojot šīs dinastijas radnieciskā saitēs.
Mazā, nenobriedusī meitene tika izdota pie vīra, kļūstot par dafine kundzi, vēlāk – pēc Francijas karaļa LudvigaXV nāves – par jauno karali kļūstot Marijas Antuanetes vīram LudvigamXVI, viņa kļūst par Francijas karalieni.
Tādam dzīvesveidam un atbildībai viņa nav gatava, viņa ir pārāk jauna, nenobriedusi un nenopietna, viņu vairāk interesē vieglprātīgs dzīvesveids, bezatbildība, izpriecas, uzdzīve, viņa bīstas garlaicības, vīrs viņai ir garlaicīgs, bet ļoti padevīgs un viņa vienmēr panāk visu, ko lūdz vīram. Tādā veidā viņa iegūst savā īpašumā vasaras pili Trianonu, kurā iegulda pārmērīgi daudz līdzekļu, viņa to izveido par savu sapņu rotaļu pilsētiņu. Marijai Antuanetei nepatīk uzturēties Versaijas pilī, bet Trianonas pilī viņa jūtas laimīga, tur viņa pat atceļ vairākas aristokrātijas etiķetes.…