Par steku sauc rezerves atmiņas apgabalu, un šajā apgabalā programmas ieraksta datus par konkrētu stāvokli. Stekss ir vienkārši sakārtota datu struktūra. Programmas stekā var ierakstīt procedūru jeb funkciju datus, parametrus kā arī lokālus mainīgos. Lokālos mainīgos definē funkciju vai procedūru iekšienē un tos var izmantot tikai tajās funkcijās un procedūrās, kurās tie ir nodefinēti. Stekss ir daļēji statiska struktūra. Statiska datu struktūra ir tāda datu struktūra kurai organizācija ir nemainīga, kamēr vien struktūra pastāv. Stekam ir noteikts steka garums. Kad stekā ir ierakstīts elements, pastāv tāda iespēja, ka to var izņemt ārā pēdējo. Vēl pastāv iespēja, ka divus stekus var uzzīmēt viena kopīgā masīvā. Līdz ar to, ka abi steki ir izveidoti vienā masīvā, tad no viena masīva gala, sākuma, var veidot vienu steku, bet no otra masīva gala, beigām, var veidot otru steku. Steku ir ērti lietot, kad nepieciešams īslaicīgi uzglabāt kādu vertību. Bieži steku izmanto strādājot ar cikliem, kā arī ar apakšprogrammām. Tajos gadījumos, kad steku izmanto strādājot ar apakšprogrammām, steks nodod parametrus apakšprogrammai. Tas ir tas iemesls kādēļ steku izmanto stradājot ar apaksprogrammām. Stekam ir viens ļoti būtisks trūkums, ja stekā tiek ierakstīts ļoti daudz datu, tad pastāv iespēja ka tie var pārrakstīt citus svarīgakus datus, kas konkrētajā bridī ir atmiņā. Kompilators diemžēl to nekontrolē, tādēļ var rasties problēmas. Lai nebūtu šāda datu pārpildīšanās, par to ir japarūpējas pašam programmētājam.Steks ir tāda datu struktūra, kurai ir divas operācijas, pirmā operācija ir, kad pievieno elementus, bet otra operācija ir, kad tiek izņemts pedējais pievienotais elements. Šo realizācija apzīmē ar četriem burtiem LIFO. Realizācijas pilnais nosaukums ir pēdējais iekšā, pirmais ārā. Steks var būt arī dinamiska datu struktūra, tada gadījumā tas ir saraksts. …
