SECINĀJUMI
Izpētot un izanalizējot zinātnisku literatūru par stenokardijas riska faktoriem, apstiprinājās uzskats, ka slimību ir vieglāk novērst nekā ārstēt, tāpēc liela nozīme ir pacienta dzīvesveidam un ieradumiem. Novēršot vai vismaz samazinot tādus riska faktorus, ka smēķēšana, pārēšanas, kustību trūkums, hroniska stresa situācijas.
Apzinoties slimības nenovēršamas un novēršamas riska faktorus, un savlaicīgi ietekmējot tos, katram pacientam ir iespēja pagarināt un pilnvērtīgi nodzīvot savu dzīvi.
Apkopojot un izanalizējot pētījumā iegūtos rezultātus, tika konstatēts, kā bakalaura darba mērķis ir sasniegts, un pētījuma hipotēze apstiprinājās, ka vīriešiem ar stenokardiju pēc 50 gadiem pastāv vairāki riska faktori. Uz to norāda:
1. 47% respondentu vēl smēķē (sk.5.11. att.), neskatoties uz to, ka jau ir problēmas ar sirds veselību. Smēķēšana ir provocējošais faktors stenokardijas gadījumā, jo tas izsauc vēl citas stenokardijas riska faktorus, piem., aterosklerozi, arteriālo hipertensiju.
2. 56% respondentiem ir paaugstināts asinsspiediens (sk.5.6.att.), tā nozīme, ka neskatoties uz stenokardijas diagnoze vīrieši neārstē paaugstināto asinsspiedienu.
3. 55% aptaujātiem respondentiem ĶMI norāda uz aptaukošanu un 26% - ir lieka ķermeņa masa. Liekais svars rodas galvenokārt no fiziskas aktivitātes trūkuma, uz to liecina pētījuma dati (sk. att. 5.10), jo 63% respondentu vispār nenodarbojās ar fiziskiem aktivitātēm brīvajā laikā.
…