Ievads
Dzimums ir bioloģisks fenomens, ko nosaka ģenētiskas dzimumhromosomu atšķirības, kas vieniem organismiem liek piedzimt par vīriešiem, citiem – par sievietēm. Rietumu socioloģiskajā un sociālpsiholoģiskajā literatūrā bioloģiskais dzimums tiek apzīmēts ar angļu vārdu sex, bet, lai izceltu to, ka sava dzimuma un ar to saistīto lomu apzināšanās un izpilde ir sociāls process, tiek izmantots termins gender. Gender ir kultūras produkts, kas ietekmē sociālo interakciju gan individuāli subjektīvajā, gan grupu un visas sabiedrības līmenī, jo pret sievietēm un vīriešiem kā dažādu dzimumu pārstāvjiem jebkuros sociālās sistēmas līmeņos tiek vērstas atšķirīgas prasības un gaidas. [6]
Dzimumu stereotipi ir sabiedrībā plaši izplatīti uzskati par vīriešiem un sievietēm, viņu raksturīgajām iezīmēm, lomām un to izpildes standartiem. Dzimumu stereotipi nostiprina un racionalizē dzimumu lomas sabiedrībā. Reizēm šie stereotipi atbilst patiesībai, bieži ir nepatiesi, sevišķi attiecībā pret neordinārām personām. Taču jebkurā gadījumā šie stereotipi ir dziļi iesakņojušies kultūrā un tie ir visai noturīgi un plaši pārstāvēti visos iedzīvotāju slāņos. Visplašākā dzimumu stereotipu grupa ir saistīta ar dzimumu nevienlīdzību, vīrieša pārākumu pār sievieti gan intelektuālajā, gan praktiskajā sfērā, nemaz nerunājot par fizisko sfēru. Vīrieši tradicionāli skaitās stiprais dzimums, savukārt sievietes – vājais dzimums. [6]
Dzimumu līdztiesība nozīmē, ka gan vīriešiem, gan sievietēm tiek piešķirta vienāda sociālā vērtība, vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. [8] Dzimumu līdztiesība attiecas gan uz sievietēm, gan uz vīriešiem. Dzimumu līdztiesības nodrošināšana uzskatāma par būtisku instrumentu tautas ilgtspējīgai ekonomiskai un sociālai attīstībai. Abiem dzimumiem ir līdzvērtīgas tiesības un iespējas, un šāda nostāja ir jāieaudzina bērnam ģimenē jau no bērnības. Tas, ka cilvēks ir vīrietis vai sieviete, vēl nenozīmē, ka viņam jāpilda tikai sabiedrībā noteiktās lomas un veicamie darbi, piemēram, vīrietis nevar būt bērna aukle. Galvenais ir tas, ko cilvēks var izdarīt un cik viņš labi spēj kādu darbu paveikt. [8]
Dzimumsocializācija
Dzimumsocializācija ir svarīga socializācijas procesa sastāvdaļa, jo socializžcijas procesā veidojas nevis vienkārši cilvēka personība, bet vīrieša vai sievietes personība, kuriem sabiedrības dzīvē ir visai atšķirīgas lomas un statusi. Cilvēka piederību pie noteikta dzimuma nosaka: (1) bioloģiskais dzimums; (2) noteiktas sabiedrība, kultūras vīriešu un sieviešu lomu īpatnību sistēma; (3) indivīda dzimuma identifikācijas līmenis – pakāpe, kādā viņa apziņā un pašapziņā integrējas (tiek piesavināti un pārstrādāti) divi iepriekšminētie nosacījumi. Dzimums ir bioloģisks fenomens, ko nosaka ģenētiskas dzimumhromosomu atšķirības, kas vieniem organismiem liek piedzimt par vīriešiem, citiem – par sievietēm. Rietumu socioloģiskajā un sociālpsiholoģiskajā literatūrā bioloģiskais dzimums tiek apzīmēts ar angļu vārdu sex, bet, lai izceltu to, ka sava dzimuma un ar to saistīto lomu apzināšanās un izpilde ir sociāls process, tiek izmantots termins gender. Gender ir kultūras produkts, kas ietekmē sociālo interakciju gan individuāli subjektīvajā, gan grupu un visas sabiedrības līmenī, jo pret sievietēm un vīriešiem kā dažādu dzimumu pārstāvjiem jebkuros sociālās sistēmas līmeņos tiek vērstas atšķirīgas prasības un gaidas. [6]
…
