Stereotipi ir plaši pētīta joma. Ir atrodamas ļoti daudz dažādas definīcijas šim jēdzienam, taču vienotas definīcijas pašlaik vēl nav. Aizspriedums, stereotips, rasisms, seksisms – šie jēdzieni bieži pārklājās. Tādēļ ir svarīgi noskaidrot šo jēdzienu nozīmi.
Vienotības nav jautājumā par to, vai streotips un aizspriedums ir identiski vai atšķirīgi jēdzieni. Daudzos darbos aizsprieduma un stereotipa termini tiek lietoti ar vienādu nozīmi, piemēram, Čaplins stereotipu skaidro kā objekta, dzīvnieka, indivīda vai grupas aizspriedumaino uztveri (J.P.Chaplin,1985), taču man pieņemamāks šķiet D. Maiersa (David G. Myers, 1997) skaidrojums, kurā tiek atzīmēts, ka “stereotips – tas ir - vispārīgs pieņēmums par cilvēku sadalījumu grupās pēc tām vai citām pazīmēm. Un stereotips (pārliecība) - tas nav aizspriedums (ievirze).
Tāpat arī nav vienotības jautājumā par to, vai stereotips ir vai nav ar negatīvu noskaņu. Es savā darbā pieturēšos pie D.Maiersa (David G. Myers, 1997) uzskata, ka aizspriedumu jēga ir nepamatoti negatīva ievirze attiecībā pret kādu grupu un tās atsevišķiem locekļiem. Aizspriedums – tas ir vispār zināms nosodījums, kas indivīdā iedveš pārliecību pret citu indivīdu , pamatojoties tikai uz šī indivīda identifikāciju ar viņa grupu. Taču ir arī uzskati, ka arī aizspriedums, var būt gan pozitīvs, gan negatīvs (A.Reber, 1995) Citāda pieeja ir uzskats, ka arī stereotipi ir negatīva pārliecība (J.P.Chaplin,1985) – tādā gadījumā atšķirības starp stereotipiem un aizspriedumiem nepastāv.
Es savā darbā pieturēšos pie D.Maiersa uzskata, ka stereotipi var ietekmēt aizspriedumus. Sekot stereotipam nozīmē apkopot, apvienot, sakopot. Galvenā problēma ir nevis pats stereotips, cik ar to saistītā ievirze, kas liek pieturēties pie tās vai citas uzvedības. Šajā gadījumā stereotips pārvēršas par aizspriedumu. Aizspriedumi no stereotipiem atšķiras. Ja stereotips ir vispārināšana, kas atdala vienas grupas cilvēkus no citas grupas cilvēkiem, tad aizspriedumiem nāk klāt arī spriešana terminos “labs” un “slikts”, kurus izsaka par citiem cilvēkiem, pamatojoties uz viņa grupu, pat nepazīstot šo cilvēku un nezinot viņa rīcības motīvus. (Годфруа Ж., 1996)
Aizspriedums – tā ir ievirze, jeb noteikts jūtu kopums ar tendenci rīkoties noteiktā veidā pēc savas pārliecības; tā ir negatīva ievirze, orientācija, sprieduma izvirzīšana.…
