Esmu izvēlējusies zinātniski pētniecisko darbu ar nosaukumu „Stress un tā mazināšanas veidi”. Stress ir XX gs. problēma. Tāpēc šajā darbā apskatītās problēmas, to cēloņi un sekas, ir ļoti aktuālas. Nevienam cilvēkam dzīve nerit bez sarežģījumiem.
Stresa situācijā mēs nonākam ik dienas, tāpēc ir svarīgi mācēt reaģēt konkrētajā situācijā. Jāmāk pamanīt stresa simptomus novērst vai mazināt tos. Veikt profilaktiskos pasākumus stresa situāciju mazināšanai, imūnsistēmas izveidei, radīt „labvēlīgu gaisotni”, saliedētību kolektīvā.
Darba mērķis ir atrast veidus, kā mazināt stresu un ar to cīnīties. Darba uzdevumi:
1.Analizēt stresa faktorus
2.Pētīt stresa cēloņus un to ietekmi uz cilvēka organismu
3.Meklēt stresa regulēšanas paņēmienus
Lai pētnieciskā darba rezultāti būtu kvalitatīvāki tiks izmantoti tādi informācijas avoti kā, piemēram, internets, periodiskā literatūra un dažāda psiholoģiskā literatūra. Tiks veikta arī anketēšana, lai uzzinātu vai cilvēki spriedzes samazināšanai izmanto pārmērīgu ēšanu.
Kas ir stress?
Stresa koncepcija ir atstājusi ārkārtīgi lielu ietekmi dažādās to zinātņu jomās, kas pēta cilvēku. Šo zinātnisko koncepciju ietekmējusi ievērojamā Kanādas zinātnieka H. Seljes patafizioloģiskie pētījumi, un tālāk tā tika izvērsta medicīnas, psiholoģijas, socioloģijas u.c. zinātņu pētījumos.
Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adapcijas sindromā. Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas. Medicīnā tiek uzsvērti trīs galvenie stresa posmi: trauksmes, rezistences, jab pretestības un izsīkuma posms.
Stresa jēdziens ir tik ietilpīgs, ka daudzi uzskata par stresu visu, kas notiek ar cilvēku, ieskaitot miegu. H. Selje piemetina, ka „pat pilnīgi atbrīvojies – gulošs cilvēks nav izslēgts no stresa,” un, turpinot tālāk viņa domu, ka stresa reakcija piemīt visam dzīvajam, arī augiem, stresa kategorijas papildinās ar jaunu jēdzienu virkni: „mikrostress”, „makrostress”, „labs stress”, kas saistībā ar sava svarīguma izteiksmi kļūst par dzīves apliecinātāju un vadošo stimulu attīstītāju, kā arī par cilvēka vispusīgās darbības pamatupirmais H. Seljes zinātniskais darbs par stresu – „Sindroms, ko izraisa dažādi kaitīgi faktori” – tika publicēts 1936.gadā.…
