Stresu izraisa divas cēloņu grupas:
personiskie cēloņi- cilvēka psiholoģiskās īpašības (zema pašcieņa, negatīva domāšana, pesimisms u.c.) un notikumi, kas saistīti ar privāto dzīvi un privātām attiecībām (attiecībām ģimenē, mīlestību, draudzību).
cēloņi, kas saistīti ar izvēlēto profesiju un darba vai mācību vidi. Pēdējos 20-25 gados pasaulē ievērojami pieaugusi interese par profesionālā stresa pētījumiem.
Profesionālais stress izpaužas kā cilvēka vispārēja reakcija uz sarežģītu darba vai arī mācību situāciju.
Arī paaugstinātu stresa risku ir saistītas profesijas ar augstu personisko atbildību un saskarsmi: vadītāji (īpaši zemākā līmeņa), pedagogi, sociālie darbinieki, mediķi, policisti u.c. Īpaši, ja bieži ir negatīvi kontakti un augsts stresa līmenis, cilvēks nezina, ko īsti darīt, no kura gala sākt, viņš ir apjucis, uztraucies. Īslaicīgas panikas epizodes sastopamas ikviena cilvēka dzīvē, piemēram, steigas, pirmseksāmena, publiskās uzstāšanās panikas. Panika var izpausties arī attiecībās, kad nezinām, ko teikt, kā to pateikt, nespējam parunāt, kad mēs sarkstam vai bālējam. Panikā raksturīgākās uzvedības galējības ir:
pārspīlētas, haotiskas aktivitātes;
padošanās notikumiem- cilvēks vienkārši apsēžas un nedara neko- ļaujas notikumu gaitai.…
