Secinājumi
Mēs dzīvojam vidē, kurā nepārtraukti kaut kas notiek un mainās – mēs pārvietojamies, runājam, mūs uzrunā, mūs pārņem daudzveidīgas emocijas, rodas jaunas idejas, un tas viss notiek ļoti īsā laikā.
Līdzko cilvēks piedzīvo kādas pārmaiņas ierastajā situācijā, dzīves ritmā, attiecībās, parādās kāds kairinātājs jeb «stresors». Organisms sāk «rīkoties», lai piemērotos (adaptētos). Tā ir iedzimta un neapzināta atbildes reakcija. Parasti esam raduši uztvert stresu kā negatīvu parādību. Bet būtu jāsaprot, ka stress ir neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa un ir pat nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai un veselības saglabāšanai. Kā teicis stresa teorijas pamatlicējs Hanss Selje – pilnīga brīvība no spriedzes ir nāve. Tomēr gadījumos, kad tiek pārtērēti cilvēka spēka resursi un ilgstoši nenotiek pielāgošanās, cilvēka labsajūta un veselība ir apdraudēta – stresa iedarbība ir negatīva. Stress var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām nedēļām. No paša iegūtās pieredzes atkarīgs, kā cilvēks jūtas un rīkojas konkrētā situācijā, vai stress ir kā palīdzība vai šķērslis, lai kaut ko panāktu, kā pozitīvs vai negatīvs rezultāts, kā motivācija vai paralīze mērķa sasniegšanā. Stress normālās devās cilvēkam ir pat nepieciešams, tas aktivizē, kalpo par dzinuli cilvēka fizioloģiskajiem procesiem. Taču – nelielās devās. Stress kļūst par problēmu, ja tas ir pastiprināts, notiek bieži vai hroniski, un cilvēks netiek ar to galā. Galvenais jebkurā stresa situācijā ir neidentificēties ar notiekošo, spēt pieņemt tūlītēju lēmumu, kā rīkoties, un neuztvert to personiski. Pretējā gadījumā jūs radušos situāciju nevis atrisināsiet, bet gan saasināsiet. Viens no veidiem, kā sagatavot sevi stresa situācijai, ir rūpīgi apgūt un pārzināt attiecīgās instrukcijās aprakstītos ieteikumus. Mēs paši radām savu realitāti ar domām, vārdiem, un par šo būtisko aspektu bieži vien aizmirstam. Visam domātajam un izteiktajam piemīt spēja materializēties. Katra cilvēka reakcija uz stresu ir savādāka. Tas atkarīgs no personības temperamenta un rakstura. Vieni paliek dusmīgi un agresīvi, citi – “ieraujas” sevi vai pārdzīvo baiļu sajūtu. Ir cilvēki, kas kļūst nervozi, īgni, nespēj koncentrēties un veikt ikdienišķus pienākumus. Mūsu dzīve ir pilna ar stresa situācijām, tāpēc būtu jāzina, kā tās pārvarēt. Metodes, kā mazināt spriedzi un satraukumu, ir daudz un dažādas. Var izvēlēties vienu vai otru, bet galvenais, lai tās būtu efektīvas un ļautu mums justies apmierinātiem un veseliem. Lai stresu pārvarētu, nepieciešams noskaidrot fizioloģiskos un psihosociālos stresa izraisītājus, to vislabāk spēs izdarīt speciālists. Veids, kā atbrīvoties no negatīvām emocijām, ir ļaut tām izpausties. …
