Strukturālais plāns skaņu "k", "ķ" mācīšanai un diferencēšanai

Fonētiskais skatījums –
[ K] – velārs pakaļējais mēlenis,eksplozīvs slēdzenis, troksnenis,nebalsīgs līdzskanis.

Skaņas logopēdiskā analīze –
Lūpas – ieņem tādu stāvokli, kādu veido patskanis , kas seko skaņai [ K].
Zobu rindas – pavērtas atkarībā no patskaņa izrunas.
Mēle – darbojas mēles pakaļējā daļa, kas pacelta pret mīkstajām aukslējām un veido ar tām slēgumu , mēles vidējā un priekšējā daļa nolaista uz leju , mēles sāni piekļaujas augšējo zobu dzerokļiem, mēles gals pie apakšējiem priekšzobiem .
Mīkstās aukslējas – paceltas.
Gaisa plūsma- izrunas laikā pārrauj slēgumu .
Balss saites – nevibrē .


1.Skaņas [ K] pareizas izrunas sagatavošana .
Artikulācijas vingrinājumi –
MĒLE-
“ Spolīte “- pacelt mēles vidējo daļu pret cietajām aukslējām.Tad , saglabājot mēles pozīciju , izbīdīt to uz priekšu un saspiest starp augšējiem un apakšējiem priekšzobiem. Veidojas garena “diegu spolīte”.
“Paslēpes”- atvērt muti un uzlikt platu mēli uz apakšlūpas . Lēni ,dziļi ieelpot un vienlaikus vilkt mēli mutes dziļumā; lēni pakāpeniski izelpot, atgriežot mēli izejas pozīcijā. Mēles kustības var būt papildinātas ar delnu kustībām. Tiek rādīts , kādā virzienā mēle kustas mutes dobumā.
“Griestu tīrīšana”- mēles kustību virziens tiek saglabāts kā vingrinājumā “Paslēpes”. Mēles sākumpozīcija ir cita: pielikt platu mēles galu pie alveolām, pakāpeniski vilkt mēles galu dziļāk mutē , saskaroties ar cietajām aukslējām pēc iespējas tālāk. Pēc tam mēles gals atgriežas pie alveolām un augšējiem priekšzobiem.…