Suga ir īpatņu kopa, kuri ir līdzīgi pēc galvenajām morfoloģiskajām un fizioloģiskajām pazīmēm, kariotipa, uzvedības, kuriem ir kopēja izcelšanās, kuri apdzīvo noteiktu teritoriju (areālu), kuri dabiskos apstākļos krustojas un rada auglīgus pēcnācējus.
Suga ir sistemātikas pamatvienība. Sugas sevišķo lomu citu sistemātisku vienību vidū nosaka tas, ka tā reāli eksistē. Organismu iedalījums virssugas taksonos norāda uz to filoģenētiskās (sugu attiecības) radniecības pakāpi.
Vadoties pēc Ernesta Maira definīcijas, suga ir potenciāli vai īstenībā krustojošos īpatņu kopa, kas reproduktīvi ir izolēta no citām tādām pašām kopām. Tādējādi galvenais sugas kā ģenētiski noslēgtas sistēmas kritērijs ir starpsugu hibrīdu neveidošanās jeb reproduktīvā izolācija (vienas sugas pārstāvji nekrustojas ar citu sugu pārstāvjiem). Līdz ar to apmaiņa ar gēniem dzimumvairošanās rezultātā notiek vienīgi sugas robežās. Katrai sugai ir savs hromosomu komplekts, kas atšķiras pēc hromosomu skaita. Formas un nosaka sugas īpatnības. Parasti sugas atšķiras ārēji- ar noteiktām morfoloģiskām pazīmēm, kā arī ar fizioloģiskām, bioloģiskām, etoloģiskām un ekoloģiskām īpatnībām. Tāpēc, lai vispusīgi raksturotu sugu, nepieciešams parādīt gan tās īpatņu morfoloģiskās pazīmes, gan fizioloģiskās un bioķīmiskās īpatnības, gan sugas apdzīvoto ģeogrāfisko rajonu (areālu), gan arī ekoloģiskās prasības.…
