Sūkļi ir primitīvi daudzšūnu dzīvnieki, kas dzīvo ūdenī, galvenokārt jūrā, piestiprinājušies pie substrāta. Gandrīz visiem sūkļiem veidojas minerālvielu skelets, kas noder par ķermeņa un tā iekšējo sistēmu balstu. Tipā ~5000 sugu. Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas. Vasarā šie sūkļi uz zemūdens priekšmetiem veido dažāda lieluma un formas kolonijas. Viņi pārtiek no sīkiem organismiem un detrīta, ko ūdens straume caur daudzajām ievadporām ienes ķermeņa kanālu un dobumu sistēmā, tāpēc sūkļi sastopami tikai tekošos ūdeņos (upēs, upju ieteku vai izteku vietās ezeros). Latvijā sūkļu kolonijas rudeņos iet bojā, bet saglabājas gemulas – apaļi, ar blīvu apvalku klāti veidojumi, kuru centrā ir dzīvu, mazdiferencētu šūnu kopa. Pavasarī no šīm šūnām attīstās jauns īpatnis. Latvijā bieži sastopami sūkļi ir Spongilla lacustris (uz nogrimušiem zariem, saknēm un akmeņiem veido lielākoties zarotas kolonijas), kā arī Euphydatia muelleri (līdz dažiem centimetriem biezā slānī apaug substrātu, veidojot klučveida kolonijas). Sūkļiem ir nozīme ūdens pašattīrīšanas procesā. Kaut arī ķermenis sastāv no atšķirīgām šūnām, tomēr šūnu saskaņotu darbību nenovēro. Iespējams, ka šo iemeslu dēļ sūkļi par dzīvniekiem tikai atzīti tikai 1765. gadā
…
