1.Teorētiskā daļa
1.1. Sūnas, to raksturojums
„Sūnas (Bryophyta) – augu valsts nodalījums, kurā ietilpst primitīvi augstākie augi, kas sastāv no lapotņa vai daļēji diferencēta stublāja un lapām. Sakņu uzdevumus daļēji veic rizoīdi – vienkāršas, garas, sakņu spurgaliņām līdzīgas šūnas vai šūnu pavedieni. Rizoīdi parasti kalpo tikai auga piestiprināšanai un ūdeni un barības vielas uzsūc auga visa virsma.
Sūnaugiem nav vadaudu (īstas ksilēmas un floēmas) ūdens un barības vielu vadīšanai. Ūdens un barības vielas sūnaugu ķermenī pārvietojas relatīvi lēnā difūzijas ceļā, kā arī izmantojot kapilāros spēkus un citoplazmas strāvojumu. Sūnas bieži veido blīvu paklāju, kur atsevišķie augi atrodas tuvu viens otram. Šādam paklājam ir sūkļa īpašības, tas dod iespēju adsorbēt un saglabāt ūdeni. Vairojas bezdzimumiski (jauns augs var izaugt no jebkuras atdalījušās auga daļas). Augu valsts nodalījumā visā pasaulē izšķir galvenokārt divas galvenās klases – aknu sūnas un lapu sūnas; 20 -27 tūkstoši sugu, Latvijā > 500 sugu.” [ 2,453]
„ Pasaulē ir aptuveni 27 00 sūnu sugu. Latvijā konstatētas 485 sugas, no kurām 203 ir ierakstītas aizsargājamo sugu sarakstā.” [3, 56] „Tie aug gan purvos, gan mežos, ganarī pļavās, smiltājos, ūdeņos un citās augtenēs.
Sūnas pēc vairākām pazīmēs atšķiras gan no zemākajiem augiem, pie kuriem pieskaita baktērijas , aļģes un ķērpjus, gan arī no citiem augstākajiem augiem – paparžaugiem, kailsēkļiem, sēklaugiem.” [1, 115]
1.1.1.Lapu sūnas
„Lapu sūnas (Bryopsida syn. Musci) — sūnu nodalījuma klase. Daudzgadīgi vai viengadīgi, no 0,1—50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, kam bieži ir dzīsla. Sporai dīgstot, veidojas zarota pavedienveida vai (retāk sfagniem) plātnīšveida protonēma (gametofīta dīgsts), uz kuras no pumpuriem izaug lapoti dzinumi — gametofori. Protonēma parasti drīz aiziet bojā. …
