Ievads
Sportisti arvien vairāk interesējas, kā uzturs ietekmē to rezultātus. Tagad ir atzīts, ka pareizs uzturs, savienojumā ar pareizu trenēšanos un treniņa metodiku, var ievērojami uzlabot sporta sacensību rezultātus.
Abi- gan sporta nodarbības, gan labs uzturs- ir svarīgi veselībai. Zinātnieki apgalvo, ka regulāras nodarbības var:
1) aizkavēt veselības pasliktināšanos vecuma un mazkustīguma dēļ;
2) samazināt liekā svara veidošanās iespējamību;
3) uzlabot sirds, plaušu un muskuļu darbību.
Regulāri treniņi ir svarīgi veselībai pat tad, ja nevēlaties kļūt par nopietnu atlētu. Šodien arvien vairāk cilvēku to saprot un piedalās lielajā sporta veidu daudzveidībā.
Atkarībā no sporta veida, ar kuru vēlaties nodarboties, jums lielākā vai mazākā mērā būs vajadzīgas kā ātruma, tā arī izturības, spēka un veiklības iemaņas, kuras nāk no mūsu senčiem (iegūstot pārtiku, būvējot mājokli, lai pasargātu sevi no ienaidnieka utt.).
Šodien šis pašas iemaņas nepieciešamas sportā. Laikam ejot, cilvēks ir pielāgojis un uzlabojis šīs iemaņas, pateicoties labākai tehnoloģijai un treniņu tehnikai.
Cits ievērojams attīstības iemesls ir mūsu pieaugošās zināšanas par sporta uzturu.
Mūsdienu pētījumi liecina, ka sporta sasniegums jūtami var ietekmēt pareizs uzturs, režīms un citi faktori.
Iesildīšanās
Pirms treniņa vai sacensībām atlēti veic iesildīšanos, sagatavojot organismu apjomīgai un intensīvai darbībai. Iesildīšanās paaugstina ķermeņa temperatūru un paātrina bioķīmiskās reakcijas muskuļos. Locītavu saites kļūst elastīgākas, palielinās locītavu kustīgums. Ja iesildīšanās veikta nepilnīgi, atlēta kustības nav pietiekami ātras un spēcīgas, tādēļ rodas kļūdas tehniskajā izpildījumā, kas savukārt izraisa dažādas traumas. Iesildīšanos ieteicams veikt treniņtērpā.
Lai iesildītos, nepieciešams 15 – 20 minūtes. Sākumā izpilda stiepšanās,
Lokanības un koordinācijas vingrinājumus, noslogojot visas muskuļu grupas. Pēc plecu joslas vingrinājumiem vēlams izpildīt vingrinājumus kāju muskulatūrai; pēc noliecieniem – atliecienus. Iesildīšanās temps pakāpeniski pieaug. Ātruma vingrinājumus drīkst izpildīt tikai iesildīšanas beigās.
Svarcelšanā papildus izmanto ierīvēšanos ar kapsīnu, mentolu, terpentīnu u.c. Iesildīšanās nedrīkst radīt nogurumu, tai jāmobilizē darbībai.
…
