Svārstības un viļņi

Dabā ir ļoti daudz periodisku kustību. Svārstās koka zars, ja no tā aizlido putns, svārstās metāla lineāls, ja tā viens gals nostiprināts, bet otru izkustina utt.
Diegā iekārta lodīte un atsperē iekārts atsvars pirms svārstību izraisīšanas atrodas miera stāvoklī jeb līdzsvara stāvoklī. Pēc iesvārstīšanas ķermenis, virzoties gan uz vienu, gan otru pusi, periodiski iziet caur līdzsvara stāvokli.
...Ķermeņa periodisku kustību ap līdzsvara stāvokli sauc par mehānisku svārstību...
Svārstību kustību raksturojošie lielumi. Apskatot dažādus svārstību piemērus, redzam, ka pēc zināma laika ķermenis ieņem iepriekšējo stāvokli un turpina kustēties. Tādu svārstību sauc par pilnu svārstību.

Laika sprīdi, kādā ķermenis veic vienu pilnu svārstību, sauc par svārstību periodu un apzīmē ar T.

Pilno svārstību skaitu, ko ķermenis veic vienā laika vienībā (sekundē), sauc par svārstību frekvenci.

Svārstību frekvenci apzīmē ar grieķu burtu .
Starp svārstību periodu un frekvenci pastāv līdzīga sakarība kā vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju.
Svārstību frekvence ir periodam apgrieztais lielums .
Par svārstību frekvences vienību pieņem tādu frekvenci, kad vienā sekundē tiek veikta viena svārstība. Šo vienību sauc par hercu (Hz).…