Šveice ir neliela valsts Viduseiropā. Divas trešdaļas tās teritorijas aizņem sniegotas kalnu grēdas, ledāji, klintis, meži un kalnu pļavas. Tās platība ir 41,3 tūkst km2 , iedzīvotāju skaits ir 6,5 milj., un galvaspilsēta ir Berne.
Kalnu ledājos sākas daudzas straujas un ūdenskritumiem bagātas upes. Lielākās no tām ir Reina, Rona, Inna, Tičīno, Āre u.c. Iespaidīgs ir vairāk nekā kilometru garais un 300 – 400 dziļais Āres upes kanjons, ko upe gadu tūkstošos izveidojusi klintīs.
Lai gan Šveice ir maza valstiņa, tās iedzīvotāji runā ne mazāk kā 4 dažādās valodās. Visam, sākot no sastāvdaļu apraksta uz pārtikas preču iesaiņojuma līdz pat aprakstiem uz vissarežģītākās audio un video tehnikas, ir jābūt iespiestiem trīs dažādās valodās (vācu, franču, itāļu).
Šveices nacionālā valūta ir Šveices franks vai saisīnāti franks. Viens simts naudas vienību Rappen sastāda vienu Šveices franku.
Tā kā Šveice atrodas stratēģiski svarīgā vietā, to bieži ir centušies iekarot dažādi uzbrucēji. 58. gadā pirms Kristus teritoriju iekaroja Jūlija Cēzara leģions, vēlāk ģermāņi, burgundieši, franki. 10. un 11. gadsimtā reģions nonāca svētās Romas impērijas pārvaldījumā. Dzimtbūšana un lielie nodokļi bija par iemeslu zemnieku un strādnieku dusmām, un 1291. gadā Uri, Švicas un Untervaldenas kantoni pasludināja neatkarību no Hābsburgu dinastijas. Tie apvienojās vienotā aizsardzības sistēmā, kurā vēlāk piedalījās arī Lucerna, Cīrihe un Berne.…
