Svešās sugas Latvijā un to ietekme uz ekosistēmu

SECINĀJUMI
1. Svešās sugas ir sugas, kas ir apzināti vai neapzināti cilvēka darbības rezultātā introducētas jeb “ievestas” no to dabīgajām izplatības teritorijām uz svešām teritorijām un spējusi pārvarēt līdz tam nepārvaramās bioģeogrāfiskās barjeras.
2. Invazīvās sugas tiek raksturotas kā agresīvas svešās sugas, kas pielāgojušās jaunajām teritorijām un rada draudus šo ekosistēmu vietējiem organismiem, un tiek uzskatītas par dabas bioloģisko piesārņojumu.
3. Latvijā 2015.gadā tika konstatētas 1304 savvaļas sugas un 640 svešzemju sugas.
4. Svešās zīdītāju sugas, jenotsuns un Amerikas ūdele, tika ievestas Latvijā, lai no tām iegūtu kažokādu, taču abas sugas savvaļā nonāca izbēgot no audzētavām.
5. Amerikas signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis Latvijā rada draudu vietējām vēžu sugām, jo pārnēsā vēžu mēri.
6. Sarkanausu bruņurupucis ir mājdzīvnieks, kas savvaļā nonāk, ja tos pamet saimnieki.
7. Savairojoties lielā skaitā, kailgliemeži var būtiski apdraudēt vietējās sugas, gan tās apēdot, gan pārnēsājot dažādas augu slimības.
8. Zirgkastaņu mīnējošā kode un kartupeļu lapgrauzis nodara lielu postu augiem, taču Āzijas mārīte izkonkurē vietējās mārīšu sugas.
9. Latvānis Latvijā tika ievests kā lopbarības kultūraugs, taču ir kļuvis par nevēlamu augu, kas ir bīstams cilvēkiem, jo rada ādas un gļotādas apdegumus.
10. Sākotnēji apstādījumiem ievestās sugas (Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, krokainā roze, dzeloņainais gurķis, Japānas un Sahalīnas dižsūrenes) ir sastopamas savvaļā un pārveido biotopus.
11. Latvijā sastopamas tādas svešās koku un krūmu sugas kā sarkanais pluškoks, pabērzu smiltsērkšķis, kalnu kļava, mājas ābele un parastais ceriņš.
12. Atšķirībā no sauszemes ekosistēmām, jūrā cilvēks ir bezspēcīgs kaut ko mainīt, sekas var būt daudz smagākas.
…