Svešvārdu vārdnīcas

Cilvēkam bieži nākas saskarties ar vārdiem, kuru nozīmi viņš nezin. Tad ir divas iespējas, kā uzzināt nezināmā vārda nozīmi. Var pajautāt kādam cilvēkam, ko nozīme tas nezināmais vārds un ir otra iespēja – var izmantot svešvārdu skaidrojošo vārdnīcu, kurā var atrast šo nezināmo vārdu un tā nozīmi.
Latviešu valodā internacionālu vārdu izrunas un rakstības pamatprincips ir oriģinālvalodas izrunas un rakstības ievērošana, cenšoties novērst nevēlamu starpniekvalodu ietekmi. Pirmā nozīmīgākā svešvārdu vārdnīca, kas tika izdota jaunajā ortogrāfijā, bija E. Ozoliņa sakārtotā un J. Endzelīna rediģētā “Svešvārdu vārdnīca” (R., 1926).
Vārdnīcas sniedz ziņas par noteikta laika posma vārdiem, par leksikas attīstību. Vārdnīca ir alfabēta secībā sakārtots vārdu krājums. Vārda atrašanās vietu nosaka tā rakstība. Ja alfabēts ir piemirsts, vārdnīcā nav iespējams orientēties. Katras vārdnīcas izmantošanai raksturīga sava specifika, tāpēc, darbu sākot, nepieciešams iepazīties ar norādēm tās ievaddaļā. Vārdnīcas mazākā vienība ir pēc noteiktas shēmas veidots šķirklis, kas sastāv no analizējamā vārda jeb šķirkļa vārda un par to sniegtajām ziņām atbilstoši vārdnīcas veidam.
Svešvārdu vārdnīcas ir palīglīdzeklis visplašākajām lasītāju aprindām. Tajās sniegti īsi skaidrojumi citvalodu cilmes vārdiem un terminiem, kas sastopami politiskajā, populāri zinātniskajā, tehniskajā literatūrā un daiļliteratūrā, kā arī žurnālos un laikrakstos.…