Priekšrocības ir metodes ātrums un vienkāršība. Lai noteiktu svina(II) jonu saturu paraugā, nav nepieciešama īpaša aparatūra vai ļoti dārgi un toksiski reaģenti. Arī stehiometriskā punkta atrašana ir diezgan vienkārša un ērta, jo analītiskais signāls, ko dod indikators, ir ļoti izteikts un labi nosakāms.
Paralēli veiktā eksperimentā, kur par pierādīšanas metodi izvēlēta spektrofotometrija, noteikts, ka svina(II) jonu masas daļa paraugā ir 2,79%. Var secināt, ka arī spektrofotometriju iespējams izmantot nelielu vielas daudzumu pierādīšanas gadījumā, bet iegūtais rezultāts būs nepareizāks nekā titrimetrijā. Tā kā darbā izmantoti daudzi mērtrauki un mērinstrumenti, sistemātiskā kļūda ir lielāka nekā titrimetriskās metodēs. Visbiežākais kļūdu cēlonis spektrofotometrijā ir neprecīzu standartšķīdumu pagatavošana, tāpēc svarīgi ir izmantot kalibrētus mērtraukus un instrumentus.
SECINĀJUMI
1. Kompleksonometriskās titrēšanas metode atbilst darbā izvirzītajiem uzdevumiem – atrast metodi, kura ir pietiekami jutīga, bet veselībai nekaitīga un praktiski īstenojama laboratorijā.
2. Titrēšanas rezultāti liecina par izvēlētās metodes augstu precizitāti un atkārtojamību, jo, veicot 12 titrēšanas, izrēķinātās svina (II) jonu masas daļas vērtības ir līdzīgas.
3. Titrēšanas laikā svarīgi saglabāt vides pH intervālā no 5 līdz 6, pretējā gadījumā reizē ar svina(II) joniem var pierādīties arī citu metālu joni, kas atrodas paraugā.
4. Eksperimentu varētu uzlabot, izmantojot kompleksona III (EDTA) šķīdumu ar mazāku molāro koncentrāciju, tādējādi palielinot izlietoto titranta tilpumu.
5. Salīdzinot abus paralēli veiktos eksperimentus, var secināt, ka abas metodes (kompleksonometrija un spektrofotometrija) iespējams izmantot nelielu daudzuma svina(II) jonu pierādīšanai.
6. Darbā pieļautajām kļūdām ir sistemātisks raksturs, bet no šīm kļūdām varētu izvairīties, lietojot precīzākus mērtraukus vai pirms darba tos kalibrējot.
…
