Zemes garozā svins ir atrodams lielos daudzumos. Svins (Pb) ir toksisks smagais metāls, kuru plaši pielieto tā ķīmisko un fizikālo īpašību dēļ: mīksts metāls, ar zemu kušanas temperatūru, izturīgs pret koroziju.
Svinu (Pb) izmantoja jau senatnē un tad tika novērots, ka, lietojot svinu, var saindēties. Saindēšanos ar svinu ir aprakstījis Hipokrāts (460-377 g. p. m. ē.), bet tad īpaša uzmanība tam netika veltīta. Senajā Romā ūdensvadu caurules bija no svina, uztura saldināšanai izmantoja svina acetātu (“svina cukurs”). Mūsdienās, industrializācijas un urbanizācijas rezultātā, ieviešot jaunas tehnoloģijas un produktus, svina daudzums vidē ir pieaudzis. Svins vidē nenoārdās.
Svinu izmanto poligrāfiskā rūpniecībā, lodēšanas materiālu un elektroakumulatoru ražošanā, krāsu un emalju ražošanai keramikas, porcelāna u.c. rūpniecībā, elektropārvades kabeļu apvalku ražošanā; alkilsvina (tetraetilsvins) iegūšanai degvielas antidetonējošām piedevām, celtniecībā.
Galvenie avoti, kas rada problēmas:
veca apbūve, kur lietotas Pb saturošas krāsas,
mājas, kur Pb lietots ūdensapgādes sistēmās,
blīvas transporta satiksmes vietas, jo degvielā ir svina piedevas,
rūpniecība.
Jāpiebilst, ka svinu rada netikai antropogēnie jeb cilvēku radītie (notekūdeņi, izplūdes gāzes u.c.) avoti, bet arī dabīgie, piemēram, vulkāni.
…