Ievads
Reliģija ir uzskata un ticības kopums, ko var attiecināt uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, tā ir arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas saistīti ar šo ticību svētajam un dievišķajam. Bieži ar vārdu "reliģija" apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām. Dažādos laikos un vietās ir pastāvējušas vai par pieņemamām bijušas dažādas reliģijas vai to formas. Ir zināmas politeistiskās reliģijas (piemēram, seno grieķu un romiešu reliģijas), kas apgalvo, ka ir daudzi dievi. Panteiskās reliģijas (piemēram, sintoisms, daļa hinduisma), kas uzskata, ka dievs ir visur dabā un ir nedalāms no tās. Monoteistiskās reliģijas (piemēram, kristietība, islams un jūdaisms), kas apgalvo, ka eksistē viens dievs, kas ir atsevišķa būtne, ticība tam, ka šī būtne pastāv nodalīti no mūsu pasaules. Kā arī ateisms un ateistiskās reliģijas (piemēram, dažas budisma vai daoisma formas), kas noliedz jebkādu dievu esamību.
Visos laikos cilvēku vidū ir bijusi ticība neparastajam, pārdabiskajam. Cilvēki, kurus novājināja dažādas slimības, kari un citas nelaimes meklēja iespējas izkļūt no šīm likstām, pielietojot dažādas metodes, sākot ar tā sauktajiem „tautas līdzekļiem” beidzot ar askētisku dzīvesveidu reliģijas ietekmē. Latvijā kristietība kļuva par dzīves veidu gan piespiedu kārtā ar krusta kariem un piespiedu kristīšanu (piem., rietumu kristietība), gan iegājusi tautas dzīvē brīvā ticības sludināšanas ceļā (piem., austrumu kristietība - pareizticība).
Taču ir bijuši (un joprojām ir) cilvēki, kam kristīgais dzīvesveids ir pašu izvēle. Viņu dzīves aicinājums ir kalpošana augstākajiem spēkiem atsakoties no pasaulīgajiem labumiem un kārdinājumiem. Tāpēc šī referāta mērķis ir aplūkot Rīgas pareizticīgo Sv. Trijādības - Sergija sieviešu klostera vēsturi. Par uzdevumiem izvirzot apskatīt arī klosteru veidošanās pirmsākumus pasaulē un mūku dzīvesveidu.
…
