Vēsture.
Reljefa dažādības un ainaviskā krāšņuma ziņā Talsiem nav līdzīgas pilsētas. Talsi atrodas Ziemeļkurzemes augstienes Vanemas pauguraines ZR malā. Vēstures avotos Talsi pirmo reizi minēti Alanas Balduīna līgumā ar kuršiem 1231. gadā, kad tur atradusies nocietināta kuršu pils un senpilsēta. Talsi ietilpa kuršu Vanemas valstī un bija viens no šās valsts centriem. Pēdējo reizi kuršu pils un senpilsēta minēta 1291. gadā, kad uz Talsiem devās leišu pulki, lai padzītu vācus. Leiši nopostīja senpilsētu un plašu apkaimi, bet kuršu pili neieņēma.
Pēc vācu krustnešu iebrukuma un iekarotās teritorijas sadalīšanas Talsus ieguva bīskaps, bet 1253. gadā – Livonijas ordenis, kas tajā pašā gadu desmitā Dzirnavkalnā uzcēla savu mūra pili (dažos avotos minēts, ka celta 1354.g.).
1561.gadā nodibinātajā Kurzemes hercogistē ietilpa arī Talsi. Šajā laikā sākās saimnieciskā rosība. Polijas–Zviedrijas kara laikā (1655.-1660.g.), kad Zviedrija karoja ar Žečpospolitu un tās sabiedrotajiem, Talsus postīja abas naidīgās armijas un šausmīgā mēra sērga (1657.g.). 1659. gadā nopostīja Talsu ordeņa pili un to vairs neatjaunoja. Pēc kara un mēra, bet īpaši pēc 1733. gada lielā ugunsgrēka Talsi panīka un kļuva par nenozīmīgu lauku centru, kas pamazām sāka atdzīvoties no 1819. gada, kad uz turieni pārcēlās Kandavsa pilskungs ar pils un apriņķa tiesu. Sākot ar 19.gs.70.gadiem, Talsi strauji uzplauka, to ZR daļā izveidojās Jauntalsi. 1894.gadā Talsiem piešķīra ierobežotu pilsētas pārvaldi.
1.pasaules kara laikā 1915.gadā visu Kurzemi, arī Talsus, okupēja vācu karaspēks. No 1919.gada 4.janvāra līdz 14.martam Talsos saimniekoja lielinieki. Latvija Brīvības cīņu laikā 1919.gada pavasarī pēc tam, kad lielinieki Talsus bija atstājuši, landesvērsti izrēķinājās ar viņu piekritējiem. Lielus postījumus Talsiem nodarīja Bermonta armija, kas 1919.gada 29.oktobrī sāka uzbrukumus un 30.oktobrī ieņēma Talsus. Tikai 24.novembrī Talsus atbrīvoja no bermontiešiem.
…
